LLKC piedalās agronomu seminārā Upsalā

2011. gada 21. jūnijs 22:10

1457

Zviedrijā, Upsalā, notika Ziemeļvalstu un Baltijas valstu agronomu 24. kongress. Tajā piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieku no Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas, Dānijas, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas. Mūsu valsti pārstāvēja vairāk nekā desmit lauksaimniecības nozares zinātnieku, atzītas autoritātes – Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) profesori, mācībspēki un pētniecības institūtu vadītāji Baiba Rivža, Pēteris Rivža, Zinta Gaile, Aleksandrs Adamovičs, Aldis Kārkliņš un citi, kā arī jaunie doktoranti.

Latvijas lauksaimniecības zinātnei nozīmīgajā pasākumā piedalījās arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītāja Ingrīda Grantiņa. Kongresa darba laikā tika pieņemts lēmums, ka pēc četriem gadiem nākamais Ziemeļvalstu un Baltijas valstu agronomu kongress tiks rīkots Latvijā. Iespējams, tāpēc, ka, strādājot dažādās darba grupās, mūsu delegācijas pārstāvji pārliecinoši izklāstīja dažādus jautājumus. «Tas apliecināja, ka, neskatoties uz samazināto finansiālo atbalstu zinātnei, Latvijā pētījumi tiek turpināti un prezentēti arī ārpus valsts. Upsalā aizvadītā starptautiskā agronomu kongresa tēma bija «Pārtika, lopbarība, biodegviela un lauku ainava»,» informē LLKC Informācijas nodaļas vecākā komunikāciju speciāliste Dace Millere.«Kongresa galveno ziņojumu tēmās tika uzsvērts, ka nopietnāk jāapzinās lauksaimniecības nozares nozīme pasaules mērogā, gan arī tas, ko mēs – Ziemeļvalstu un Baltijas valstu lauksaimnieku konsultanti un zinātnieki – varam darīt lietas labā, lai līdz 2050.gadam pabarotu prognozēto deviņu miljardu cilvēku skaitu pasaulē. Mums jādomā ne tikai par to, kā sagādāt pārtiku šiem ļaudīm, bet arī par to, kā saglabāt vidi un dabas resursus, intensificējot pārtikas produktu ražošanu,» teic I.Grantiņa. Vairākos ziņojumos tika skarts jautājums par pārtikas produktu kvalitāti, tajā skaitā par pašlaik aktuālo saslimšanas izplatību Eiropā, ko izraisījusi zarnu nūjiņa Escherichia coli. Zinātnieki uzsvēra, ka lauksaimniekiem jāuzņemas lielāka atbildība par saražotās pārtikas kvalitāti. «Viena no būtiskām tēmām bija klimata izmaiņas, ar kurām jārēķinās, jo tās ietekmēs saražotās augkopības produkcijas apjomus un arī veidus, kā mēs to ražosim,» piebilst LLKC speciāliste. Interesants bija darbs sekcijās, kur galvenās tēmas bija integrētā augu audzēšana, biodegviela un biomasa, ilgtspējīgas augsnes saglabāšana un kultūraugu audzēšanas tehnoloģija. «Es pati kongresā uzstājos ar ziņojumu par krustziežu kaitēkļiem ziemas rapša sējumos Latvijā,» skaidro I.Grantiņa, piebilstot, ka līdzdalība kongresā kārtējo reizi apstiprināja pārliecību, ka lauksaimnieku konsultantiem vēl nopietnāk jādomā par to, lai arī Latvijā varētu sekot visām jaunajām un svarīgajām tendencēm pētniecības jomā, kas saistītas ar augu audzēšanu. Ļoti liels darbs jāiegulda lauksaimnieku izglītošanā, lai palīdzētu atrast vidusceļu starp produkcijas ražošanu nepieciešamā daudzumā, kvalitātē un vēl videi draudzīgi.

ZZ.lv ARHĪVS

LLKC piedalās agronomu seminārā Upsalā

Kategorijas