Cūku mēris Lietuvā nav mazinājis gaļas patēriņu Jelgavā; rudenī gaidāms pat cenu kāpums
Mēneša sākumā atkārtoti Lietuvā konstatētais klasiskā cūku mēra uzliesmojums nekādi nav ietekmējis cūkgaļas patēriņu Jelgavā un Latvijā kopumā. Gluži pretēji – iedzīvotāji gaļu uzturā lieto arvien vairāk un rudenī gaidāms cenu pieaugums pat par piekto daļu.
Jau ziņots, ka jūlija sākumā Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) informēja – Lietuvā, Kauņas apriņķa Jonavas rajonā konstatēts klasiskā cūku mēra (KCM) uzliesmojums, kas skāris vienu cūku novietni ar 2045 cūkām. Atgādināms, ka jūnija sākumā jau apkaroja klasiskā cūku mēra uzliesmojumu Kauņas apriņķī. Tas skāra trīs cūku novietnes, no tām lielākajā novietnē bija 16 000 cūkas. Toreiz palīgā kolēģiem devās arī PVD speciālisti, līdzi ņemot arī dzīvnieku humānās nogalināšanas iekārtas. Novietne, kurā KCM uzliesmojis no jauna, atrodas 5 km attālumā no jūnija sākumā skartās cūku novietnes. Lietuvas dienests veica visus pasākumus slimības ierobežošanai un likvidācijai, tajā skaitā nosakot uzraudzības un aizsardzības zonu ap skarto novietni.Tāpat Lietuvas dienests noteica cūku tirdzniecības un eksporta aizliegumu visā Lietuvas teritorijā, tomēr tranzīts pa valsts galvenajiem autoceļiem no citām valstīm caur Lietuvu, dzīvniekus neizkraujot un bez apstāšanās, tika atļauts, izņemot vienīgi Jonavas rajonu Kauņas apriņķī.«Akciju sabiedrībai «Rīgas miesnieks» jau ilglaicīgi ir pieņemti iepērkamās produkcijas kvalitātes standarti, kurus «Rīgas miesnieks» stingri ievēro,» portālam zz.lv skaidro uzņēmuma mārketinga direktore Juliāna Juškeviča. «Šie mūsu standarti gan pret iepērkamo produkciju, gan ražošanas procesu ievērojami pārsniedz gan Latvijas, gan ES noteiktās prasības. Šīs prasības nosaka arī regulāru izejvielu pārbaudi,» viņa uzsver. «Rīgas miesnieks» nav iepircis un neiepērk cūkgaļu no Lietuvas, apgalvo «Rīgas miesnieks», kas ražošanu izvērsis Jelgavā. Uzņēmums teic, ka izvēlas pārbaudītus un uzticamus gaļas piegādātājus no citām ES valstīm. Katra izejvielas partija ir sertificēta, bet «Rīgas miesnieks» tāpat regulāri veicot piegādāto izejvielu pārbaudi.Jāpiebilst, ka otrs vietējais cūkgaļas pārstrādātājs, SIA «Gaļas pārstrādes uzņēmums «Nākotne»» uz portāla zz.lv jautājumiem par tirgus izmaiņām pēdējo mēnešu laikā atbildi tā arī nav sniedzis. Cūkgaļas iepirkuma cenas Latvijā līdz novembrim varētu pieaugt vēl par 20%, aģentūrai BNS teicis Latvijas Gaļas ražotāju un gaļas pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, «Rēzeknes gaļas kombināta» padomes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks.Viņš apliecinājis, ka pēdējos mēnešos Latvijā cūkgaļas iepirkumu cenām ir tendence pieaugt. «Būtībā tā pēdējo triju mēnešu laikā ir pieaugusi par 15 – 20%,» informējis G.Piteronoks, taču uzsvēris, ka gaļas pārstrādātāji nav pacēluši gatavās produkcijas cenas. «Cenas mēs neesam attiecīgi pacēluši, tāpēc strādājam uz rentabilitātes nulles līmeņa,» teicis asociācijas valdes priekšsēdētājs.Pēc viņa sacītā, cūkgaļas iepirkumu cenas līdz novembrim varētu pieaugt vēl par 20%. «Ja graudu cenas paliks pagājušā gada līmenī, cūkgaļas cena varētu celties tuvākajos mēnešos par 20% – domājams, jau līdz novembrim,» norādījis gaļas pārstrādātājs, taču vienlaikus min, ka pašlaik Latvijas gaļas pārstrādātāji nevar palielināt cenas produkcijai. «Mēs nevaram to izdarīt, jo mums to neļauj. Ja gribam mainīt cenu kaut vai tirdzniecības tīklos, mums ir divi līdz trīs mēneši iepriekš jābrīdina, un tad vēl ir jautājums, vai apstiprinās šo cenu pieaugumu,» klāstījis gaļas pārstrādātājs.Latvijā gaļas patēriņš joprojām ir lielāks, nekā vietējie ražotāji spēj saražot, ceturtdien Latvijas Gaļas ražotāju un gaļas pārstrādātāju asociācijas sanāksmē sacīja Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāres vietniece Rigonda Lerhe. Viņa norādīja, ka Latvijā gaļas ražošanas līmenis ir diezgan stabils – vidēji 80 tūkstoši tonnu visu veidu gaļas kopumā. Tomēr R.Lerhe atgādināja, ka Latvijā, piemēram, svaigas, atdzesētas cūkgaļas eksports pērn bija triju miljonu eiro (2,1 miljona latu) apmērā, bet imports bija 50,6 miljonu eiro (35,6 miljonu latu) apmērā.«Patēriņš visus gadus nemainīgi Latvijā ir lielāks, nekā spējam saražot,» atzina R.Lerhe un piebilda, ka pēdējos gados Latvijā ir samazinājies gan liellopu, gan cūku skaits. Cūku skaits Latvijā ir samazinājies kopš 2007.gada, viņa klāstīja un piemetināja, ka pēdējos divos gados tas ir stabils, tomēr cūku ganāmpulku skaits ir samazinājies. Tiesa, tas nav slikti, tikai norāda uz to, ka Latvijas ražotāji koncentrējas, teica ZM pārstāve un minēja, ka Latvijā joprojām procentuāli visvairāk ir saimniecību ar maziem ganāmpulkiem.Viņa arī apliecināja, ka gaļas imports Latvijā ir stabils, tomēr nedaudz ir pieaudzis arī eksports. «Svaigas vai atdzesētas cūkgaļas eksports kopš 2005.gada ir pieaudzis – pērn izvesti aptuveni 38 tūkstoši tonnu. Tas nav daudz, bet tendence ir ļoti pozitīva,» uzsvēra R.Lerhe un piebilda, ka pēdējos gados ļoti būtiski ir pieaudzis dzīvo cūku eksports uz trešajām un Eiropas Savienības valstīm. Savukārt dzīvo cūku importā dominē Polija un Lietuva.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”