ZZ.lv ARHĪVS

Vircavas posmu glābj no aizaugšanas

Gaļina Stubailova

2011. gada 5. augusts 18:25

2304
Vircavas posmu glābj no aizaugšanas

Pēc Vircavas upes posma sakārtošanas pie Lielvircavas muižas Jelgavas novada pārstāvji cer, ka iedzīvotāji un pagastu pārvaldnieki sapratīs problēmas nopietnību un pievērsīs lielāku uzmanību aizaugošajām upēm.

Pēc teorētiskā semināra ap trīsdesmit aktīvistu šodien, «bruņojušies» ar izkaptīm, trimeriem un citiem instrumentiem, no zāles un cilvēku atstātajiem netīrumiem attīrīja Vircavas posmu. Upe tika arī pie plāksnes ar nosaukumu, ko uzstādīja pie tilta.Projekta «Vietējās aktivitātes mazo upju tīrīšanā» pārstāve Tabita Šķerberga atklāj, ka seminārā dalībnieki apjauta, cik traģiska ir situācija upēs: «Semināru vadīja Dabas aizsardzības pārvaldes speciālists Andris Urtāns, kurš pastāstīja, ka upes aizaug visā Latvijā, bet mūsu reģionā visvairāk, jo atrodamies zemienē, upju straumes ir ļoti lēnas un nespēj aizdzīt netīrumus.» Viņa cer, ka Platones pagasta pieredzi pārņems citi pagasti, jo seminārā un talkā piedalījās arī Lielplatones un Jaunsvirlaukas pārstāvji.Talkā piedalījās gan novada un pagastu vadība, gan vietējie iedzīvotāji un nevalstisko organizāciju pārstāvji.Arī Jelgavas novada vides speciāliste Inguna Skutele atzīst, ka pašiem iedzīvotājiem vairāk jārūpējas par upēm: «Tā kā Jelgavas novadam upju tīkls ir ļoti blīvs un upes ir mūsu bagātība, nevaram atļauties par tām nerūpēties. Aizaugumi ar ūdensaugiem, koku sagāzumi un pārlieku pārkārušies zari, straujteces samazināšanās ir teju katras mazās upes problēma. Ir upju posmi, kur nepieciešama profesionāla tehnika un arī vērā ņemamas finanses, lai koriģētu un atjaunotu krasta līniju, attīrītu pašu upes gultni. Taču daudzviet kaut vai upes izpļaušana, zaru izvākšana, akmeņu ievietošana straujteces nodrošināšanai ir būtiski palīdzības soļi, lai upe atgūtu savu bioloģisku komfortu un varētu tālāk pašattīrīties. Piemēram, nereti gadās, kad iedzīvotāji protestē pret upes profesionālu tīrīšanu ar tehnikas palīdzību, iebilstot pret krastu izbagarēšanu. Tad vienīgā alternatīva ir pašu iedzīvotāju rūpes par upes regulāru attīrīšanu līdzīgi kā pavasara talku. Tomēr mēs kā pašvaldība noteikti meklēsim iespējas piesaistīt projektu līdzekļus šāda veida aktivitātēm Jelgavas novada upju tīrīšanai, piemēram, jau šī gada nogalē gaidāmajos dažādu finanšu instrumentu projektu konkursos.»