ZZ.lv ARHĪVS

Nekoptu īpašumu skaitu Jelgavā palielina mājas, kuru saimnieki devušies peļņā uz ārzemēm

Gaļina Stubailova

2011. gada 7. augusts 09:20

1561
Nekoptu īpašumu skaitu Jelgavā palielina mājas, kuru saimnieki devušies peļņā uz ārzemēm

Pilsētā ir vairākas «sāpīgas vietas», kuru īpašnieki katru vasaru nepļauj zāli, atzīst policija, taču arvien parādās arī jauni objekti. Daļa ir tādi, kas nonākuši banku vai citu kredītiestāžu apsaimniekošanā.

Rīgas ielā starp Strazdu un Institūta ielu garām nezālēm aizaugusi necila māja, kas no ielas puses pat grūti pamanāma. Jelgavas Pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Reksce teic, ka tur atrodas divi īpašumi. «1960.gadā dzimušais īpašnieks, sākot no 2008.gada oktobra, sodīts vairākkārt. Savus sodus no 10 latu intervāla līdz 50 latiem lielāko daļu nav nomaksājis,» stāsta S.Reksce. Savukārt otrā īpašumā piespriestie vairāki sodi 10 latu apmērā, lielākā daļa nomaksāti. Īpašniece esot 1931.gadā dzimusi sieviete.Kārtējo vasaru savu teritoriju nebija sakopusi arī akciju sabiedrība «Jelgavas Cukurfabrika». «Sastādītais administratīvā pārkāpuma protokols tika nosūtīts domes administratīvajai komisijai, kura administratīvo lietvedību izbeidza, jo bijušajā Cukurfabrikas teritorijā zāle tika nopļauta,» skaidro policijas pārstāve. Arī zz.lv novēroja, ka zāle nav gara, taču šur tur ir lielāki nezāļu puduri.Netālu no centra Garozas ielas un Brīvības bulvāra krustojumā atrodas māja, kas pieder sportistam Kasparam Kambalam. Viņš to iegādājies pirms vairākiem gadiem, taču interesi par to neizrāda. Ēkas apkārtne ne tikai aizaugusi ar nezālēm, būve ir pat bīstama, jo pa to var ložņāt bērni. Katru gadu policija soda arī Pulkveža O.Kalpaka ielas 34a īpašnieku – kādu draudzi.Arī S.Reksce atzīst, ka daļai īpašnieku sodi nespēj mainīt attieksmi pret savu nekustamo īpašumu sakopšanu, daļa saimnieku atrodas ārzemēs,  citus nekustamos īpašumus pārņēmušas kredītiestādes. Policijas pārstāve spriež, ka sodu palielināšana mainītu attieksmi tikai daļai zemes īpašnieku. «Ir īpašnieki, kam vieglāk ir regulāri samaksāt uzlikto naudas sodu, nekā sakopt sava nekustamā īpašuma apkārtni,» teic S.Reksce, piebilstot, ka dažkārt uzticēt kādam nopļaut zāli izmaksās lētāk nekā regulāri maksāt sodu.Jāatgādina, ka Jelgavas saistošajos noteikumos noteikts maksimālais sods par zāles nenopļaušanu īpašumam piegulošajā teritorijā – tas ir līdz 50 latiem. Pašvaldības policija pirms administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas veic preventīvas pārrunas, pēc kā lielākā daļa īpašumu saimnieki savas teritorija sakopj.