ZZ.lv ARHĪVS

Bibliotēkās saņemtas sērijas «Latvijas vēstures mazā bibliotēka» grāmatas

> www.zz.lv

2013. gada 25. janvāris 07:14

400
Bibliotēkās saņemtas sērijas «Latvijas vēstures mazā bibliotēka» grāmatas

Latvijas Universitāte (LU) sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju 2012.gadā izdevusi desmit vēstures grāmatu sēriju «Latvijas vēstures mazā bibliotēka». Visas sērijas grāmatas jau ir pieejamas Jelgavas, kā arī Jelgavas un Ozolnieku novadu bibliotēkās.

2012.gada nogalē tika izdotas vēl pēdējās trīs sērijas «Latvijas vēstures mazā bibliotēka» grāmatas, kas nu arī nogādātas un pieejamas publiskajās bibliotēkās, skaidro Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas pārstāve Ligita Lapiņa.Vēstures doktores, LU Latvijas vēstures institūta vadošā pētnieces un Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesores Dainas Bleieres grāmatā «Eiropa ārpus Eiropas... Dzīve Latvijas PSR» aplūkots, kā dzīvi padomju Latvijā ietekmēja ideoloģija, vara un ekonomiskā kārtība, kādas bija brīvības taustāmās un materiāli netveramās robežas. Sniegts ieskats teorētiskajā kontekstā, kas ir aktuāls padomju režīma pētniecībā, – diskusijās par totalitārisma, revizionisma un postrevizionisma pieejām. LU profesora, habilitētā vēstures doktora Ineša Feldmaņa grāmatā «Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939 – 1941)» atspoguļots viens no īpaši smagiem un būtiskiem zaudējumiem latviešu tautai – vācbaltiešu izceļošanu Otrā pasaules kara laikā. No Latvijas aizbrauca izglītotākā un ar iniciatīvu apveltītākā iedzīvotāju daļa. Daudzi vietējie vācieši bija galvenie speciālisti dažādās ekonomikas, veselības aizsardzības un citās nozarēs. Līdz ar viņu izceļošanu sāka veidoties intelektuālais vakuums, tādējādi Latvija zaudēja arī savu stabilāko saikni ar Rietumeiropu. Savukārt LU Latvijas vēstures institūta pētnieces un žurnāla «Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls» atbildīgās redaktores Inetas Lipšas grāmatu «Izklaides kultūra Latvijā: morāles komunikācijas aspekti (1918 – 1934)» stāsta par latviešu inteliģences iekšējo pretestību padomju cenzūrai un tā laika kultūras veidošanos. Kamēr moralizētāji kliedza un cenzori cenzēja, klusējošais iedzīvotāju vairākums labprāt piemērojās jaunajam kultūrā. Tā sauktais mazais cilvēks rīkojās. Viņš smējās par divertismentu artistu jokiem, lasīja erotikas žurnālus, pētīja zīmējumus un fotogrāfijas, gaidīja skūpstu epizodes kinofilmās, lasīja par rēvijām un kāri tvēra pēc visa cita, kam tā sauktā sabiedriskā doma gribēja liegt ieeju publiskajā telpā.Katra no grāmatām ir laista klajā 1500 eksemplāru tirāžā. Grāmatas tika dāvinātas visām Latvijas bibliotēkām.