Pensijas līdz 165 latiem neindeksēs

> BNS

2011. gada 10. augusts 14:23

822

Valsts prezidenta Andra Bērziņa nosacījuma dēļ, ka nepieciešama valdošās koalīcijas vienošanās, no pensiju likuma grozījumiem izslēgts priekšlikums atjaunot mazo pensiju indeksāciju jau šogad.

Tā trešdien balsojot nolēma Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.Šāds lēmums pieņemts, lai pārējiem iesniegtajiem grozījumiem būtu virzība un tie netiktu bremzēti indeksācijas jautājuma dēļ.Prezidents, kurš nosaka atlaistās 10.Saeimas darba kārtību, iepriekš pavēstīja, ka neiekļaus indeksācijas jautājumu parlamenta darba kārtībā, ja par to nebūs vienošanās ar Finanšu ministriju (FM), tika vairākkārt norādīts komisijā, diskutējot par šo jautājumu. Vienošanās par iespējām jau šogad atjaunot indeksāciju pensijām līdz 165 latiem nav.Valsts prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne ziņu aģentūrai BNS uzsvēra, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš iepriekš komisijas vadītājai Aijai Barčai (Zaļo un zemnieku savienība) pauda viedokli, ka jebkādas izmaiņas pensiju likumā var pieņemt tikai tad, ja esošā koalīcija par to ir vienojusies.«Galvenais nosacījums, lai ir vienošanās koalīcijā,» prezidenta nostāju atgādināja Krapāne.Svītrot no likumprojekta šo strīdīgo priekšlikumu bija FM priekšlikums, kas piedāvāja veidot darba grupu, lai par šo jautājumu diskutētu bez steigas. Ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Viņķele («Vienotība») pamatoja, ka šis jautājums jāskata kopsakarībā ar budžetu. Tomēr viņas teiktais liecina, ka pensiju indeksācijas atjaunošana tuvākajā laikā nebūs iespējama. Viņa uzskata, ka risinājums ir piemaksu diferenciācija.«Pensiju indeksāciju var atjaunot tad, kad to atļauj sociālais budžets. Prognozes ir tādas, ka nākamajā gadā sociālā budžeta uzkrājumi mums tiek noēsti līdz nullei, bet aiznākamajā gadā sociālais budžets aizņemas no valsts pamatbudžeta. Diskutēt ir jēga par to, kā mēs, nesaplosot sociālo budžetu, atrodam veidu, kā palīdzēt mazo pensiju saņēmējiem. Acīmredzot tā nevar būt indeksācija,» sacīja Viņķele.Divi komisijas deputāti uzskatīja, ka priekšlikums par indeksāciju tomēr ir jāvirza pirmajam lasījumam – tie bija Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji Andris Bērziņš un Māris Dzelzkalējs. Viņi uzsvēra, ka par to ir parakstījušies un nav gatavi atkāpties. Viņiem tika norādīts, ka Valsts prezidents tādējādi likumprojektu neiekļaus parlamenta darba kārtībā. Komisijas deputāts un Saeimas prezidija loceklis Andrejs Klementjevs («Saskaņas centrs») jokoja, lai tad ZZS tiekot galā ar Bērziņu, jo prezidents ir viņu bijušais frakcijas biedrs.ZZS deputāts Bērziņš uzstāja, ka komisijā vismaz vajadzētu diskutēt par piemaksām, jo pašlaik neesot «skaidrība, kāda būs šī spēle». Savukārt FM pārstāve Viņķele teica, ka, mēģinot gatavot steigā priekšlikumu par piemaksām, tām būs tāds pats liktenis kā indeksācijai. «Tas ir diskutējams jautājums, bet ne šā likumprojekta ietvaros,» viņa norādīja.FM pārstāve Viņķele, kura ir arī komisijas deputāte, bija skarba savos izteikumos, nodēvējot priekšlikumu par pensiju indeksācijas atjaunošanu par «Frankenšteina likumprojektu», par kuru jau iepriekš bijis zināms, ka to nevarēs pieņemt.«Jūs arī iepriekš zinājāt, ka pensiju indeksācija nenotiks, bet prezidents rīkojas atbildīgi,» sacīja Viņķele.Komisijas deputāti iecerējuši lūgt Valsts prezidentam Bērziņam sasaukt ārkārtas sēdi 25.augustā, lai jau 8.septembra sēdē grozījumus likumā «Par pensijām» pieņemtu galīgajā lasījumā un tie stātos spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.Šie priekšlikumi paredz saglabāt priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas vēl turpmāko divu gadu laikā – līdz 2013.gadam, kā arī dod tiesības doties pensijā piecus gadus ātrāk tiem cilvēkiem, kuri audzinājuši bērnu invalīdu vai kuru ģimenēs ir pieci vai vairāk bērni.Strīdīgais priekšlikums paredzēja ‒ valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz 165 latus mēnesī, pārskatīt reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā patēriņa cenu indeksu. Likuma grozījumu spēkā stāšanās bija iecerēta 1.septembrī.Jau vēstīts, ka deputāti no četrām Saeimas frakcijām 14.jūlijā atbalstīja pensiju likuma grozījumu tālāku virzību, kas paredz arī pensiju indeksācijas atjaunošanu mazajiem pensiju saņēmējiem, bet to neatbalstīja «Vienotība».Par likumprojekta nodošanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai kopumā nobalsoja 57 deputāti – no Zaļo un zemnieku savienības, Nacionālās apvienības, «Saskaņas centra», kā arī deputāti no «Par labu Latvijai» (PLL). Pret bija viens deputāts – Madars Lasmanis no «Vienotības» bet pārējie šīs apvienības frakcijas pārstāvji atturējās. Balsojumā atturējās arī Andris Šķēle (PLL).Ja no oktobra indeksētu pensijas līdz 165 latiem, šogad no valsts sociālās apdrošināšanas un valsts budžeta būtu nepieciešami 7,5 miljoni latu, bet nākamgad – 34 miljoni latu, liecina Labklājības ministrijas aprēķini.Finanšu ministrija aicināja meklēt citus veidus, kā palīdzēt pensionāriem, un pauda bažas par indeksācijas ietekmi uz sociālā budžeta ilgtspēju.

ZZ.lv ARHĪVS

Pensijas līdz 165 latiem neindeksēs

Kategorijas