ZZ.lv ARHĪVS

Jelgavas un citas reģionālās slimnīcas uzskata, ka spēj piedāvāt kvalitatīvu un savlaicīgu veselības aprūpi

> BNS

2011. gada 12. augusts 13:49

1860
Jelgavas un citas reģionālās slimnīcas uzskata, ka spēj piedāvāt kvalitatīvu un savlaicīgu veselības aprūpi

Vairāku reģionālo slimnīcu – Daugavpils, Vidzemes, Rēzeknes, Jēkabpils, Jelgavas, Liepājas un Ziemeļkurzemes – vadītāji, kā arī valdes locekļi uzskata, ka viņu pārstāvētās slimnīcas ir nostabilizējušas savu vietu veselības aprūpē Latvijā, teikts šo slimnīcu pārstāvju medijiem izplatītajā paziņojumā.

To slimnīcu vadītāji apliecinājuši arī tikšanās laikā ar veselības ministru Juri Bārzdiņu.«Pēc pēdējos gados veiktajām reformām, pārmaiņām un reorganizācijām, kas ne vienmēr ir bijušas izprastas un atbalstītas, pašlaik varam apgalvot, ka septiņas ārpus Rīgas esošas reģionālās slimnīcas (Daugavpils, Vidzemes, Rēzeknes, Jēkabpils, Jelgavas, Liepājas un Ziemeļkurzemes) ir pierādījušas savas iespējas un varēšanu kvalitatīvas un savlaicīgas veselības aprūpes nodrošināšanā mūsu valsts iedzīvotājiem,» teikts paziņojumā.Šo slimnīcu pārstāvji norādīja – lai gan neatliekamajai palīdzībai finansējums absolūti nav pietiekams, jo lielākā daļa slimnīcās ārstējas kā neatliekamās palīdzības pacienti ar nopietnām un smagām saslimšanām, tomēr pēdējos gados izveidotais slimnīcu tīkls ar reģionālajām slimnīcām centrā parāda, ka šo slimnīcu kapacitāte un kompetence ir pietiekama, lai visi pacienti gan slimnīcā, gan ambulatori, gan arī dienas stacionārā saņemtu nepieciešamo palīdzību.Ārpus Rīgas reģionālās slimnīcas 2011.gada pirmajā pusgadā ārstējušas 49 364 pacientus, kas no kopējās slimnīcās ārstēto pacientu plūsmas ir 31%. Turklāt reģionālo slimnīcu infrastruktūra un jauda ļaujot nepieciešamības gadījumā sniegt palīdzību arī lielākam skaitam pacientu, kas atbilst sāktajam virzienam koncentrēt kvalificētas un specializētas medicīniskās palīdzības sniegšanu lielākajās slimnīcās, bet saglabāt pacientiem iespēju vienkāršākos gadījumos saņemt palīdzību pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai – ambulatori un savlaicīgi.«Domājot par reģionālo slimnīcu tālāko attīstību un nākotni, viens no svarīgākajiem jautājumiem ir arī kvalificētu speciālistu nodrošinājums, pie kuru piesaistīšanas reģionālajām slimnīcām vienmēr bijis nopietni jāstrādā. Tādēļ pozitīvi vērtējami Veselības ministrijas veiktie grozījumi jauno ārstu (rezidentu) pēcdiploma apmācībā un finansēšanas modelī, kas paredz lielāku atbalstu un arī lielāku stipendiju jaunajiem ārstiem, izejot rezidentūru tieši kādā no reģionālajām slimnīcām. Jācer, ka šāda valsts politika kopā ar pašvaldību atbalstu jaunajiem speciālistiem būs nopietns stimuls gan sākt, gan arī turpināt savas darba gaitas lielā slimnīcā ārpus Rīgas, kur, nenoliedzami, ir iespēja gūt labu darba pieredzi un iemantot nedalītu mūsu pacientu uzticību,» sacīts septiņu reģionālo slimnīcu pārstāvju paziņojumā.Jau vēstīts, ka vairāku slimnīcu darbinieki Latvijā plāno protesta akcijas pret nepietiekamo finansējumu ārstniecības iestādēm otrajā pusgadā.Šonedēļ protestu sāks Cēsīs, nākamajā nedēļā varētu pievienoties Kuldīga, Ogre un, iespējams, vēl citu slimnīcu personāls.Kuldīgas slimnīca paziņojusi, ka no 1.septembra plāno pārtraukt akūto pacientu uzņemšanu slimnīcā, pamatojot to ar negodīgu naudas sadali. Kuldīgas novada pašvaldība atbalsta Kuldīgas slimnīcas nostāju neparakstīt Veselības norēķinu centra (VNC) piedāvātos līguma grozījumus, kas paredz stacionārajai veselības aprūpei finanšu samazinājumu otrajam pusgadam par 57552 latiem.Savukārt VNC norāda, ka izprot radušos situāciju par 2011.gada otrā pusgada nepietiekamo finansējuma apmēru, tomēr piešķirtie valsts budžeta līdzekļi neļauj palielināt pakalpojumu apmēru stacionārajās ārstniecības iestādēs.Bārzdiņš tikmēr paudis, ka veselības nozare iepriekšējos periodos ļoti cietusi no populisma un nepietiekamā finansējuma dēļ ir pateicīga joma, kuru priekšvēlēšanu periodā kritizēt, lai vairotu savu popularitāti un iegūtu papildu līdzekļus.