«Vienotība» Jelgavā kritizē Zatleru un sola progresīvus nodokļus

Līdzatbildība Saeimas atlaišanā, „māmiņu algas”, Latvijas Nacionālās bibliotēkas dārdzība, nelegālā nodarbinātība bija daži no jautājumiem, kas tika uzdoti „Vienotības” deputātu kandidātiem, viņiem tiekoties ar vēlētājiem. Atbildēs netrūka ne solījumu, ne politiskajiem konkurentiem veltītu dzēlību un kritisku vārdu.
Sarunu ar sanākušajiem aptuveni 60 cilvēkiem, no kuriem liela daļa gan bija ar partiju saistīti cilvēki, vadīja kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, kurai 10. Saeimas vēlēšanām bija pirmais numurs Zemgalē, bet tagad ir otrais aiz tieslietu ministra Aigara Štokenberga. Bija arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Jānis Reirs, Saeimas deputāti Ansis Saliņš un Madars Lasmanis, aizsardzības ministra padomnieks Jānis Derkusovs un metālapstrādātājs Linards Počs. Jelgavā līdzīgi kā citās auditorijās „Vienotības” pārstāvji vairākkārt cildināja premjera Valda Dombrovska darbu, panākot ekonomiskās situācijas stabilizāciju valstī, par ko liecinot gan budžeta konsolidācija, gan labie pašvaldību ieņēmumi, gan eksporta pieaugums. Līdzīgi minot makroekonomiskos sasniegumus, kandidāti atbildēja uz jautājumu, ko un kad sajutīs iedzīvotāji, kuriem pašlaik ir gandrīz neiespējami nomaksāt visus rēķinus.Izskanēja arī solījums necelt nodokļus, gluži pretēji – esot pat doma kādu no tiem samazināt, piemēram, akcīzes nodokli degvielai par vienu santīmu. J.Reirs pieminēja, ka Zatlera partija grib atcelt samazinātās PVN likmes, iegūstot 70 miljonus latu ieņēmumos. „Mums tāda plāna nav. Esam izvēlējušies nevis paaugstināt nodokļus, bet gan apkarot ēnu ekonomiku,” solīja J.Reirs.Atnākušos interesēja arī partijas nostāja progresīvā nodokļa jautājumā, un J.Reirs sacīja, ka 2016. – 2017. gadā „nonāksim līdz diferenciācijai”, kas varot izpausties ne tikai kā lielāks nodoklis lieliem ienākumiem, bet arī samazināts mazākiem. Tāpat viņš solīja, ka partija rūpēsies, lai bezmaksas veselības aprūpe būtu tikai tiem, kas maksā nodokļus.„Vienotībai” nācās skaidroties arī par to, kāpēc tā atteicās sadarboties ar apvienību "Visu Latvijai!"-TB/LNNK. A.Štokenbergs sacīja, ka viņš joprojām ir pārliecināts, ka ”Visu Latvijai!” ir ekstrēma organizācija, ko viņš pierādīšot tiesā (”Visu Latvijai!” ir iesūdzējusi A.Štokenbergu par viņa pausto, ka šīs organizācijas pārstāvji šaudījušies pie aizsardzības ministra Arta Pabrika mājas). „Es nekad nestrādāšu kopā ar tādiem, kas sarīda cilvēkus vienu pret otru,” viņš pauda. S.Ēlerte kolēģa teikto it kā centās mīkstināt, piebilstot, ka būtiska ir otra robežlīnija, proti, partija nestrādāšot kopā ar tādu spēku, kas neatzīst Latvijas okupāciju un līdz ar to valsts atjaunošanu.Uz kāda vīra komentāru, ka toreizējais prezidents Valdis Zatlers neredzēja perspektīvu sarunās ar „Vienotības” pārstāvjiem un jautājumu, kā uz viņiem attiecas „rīkojums numur divi”, J.Reirs skaidroja, ka šie eksprezidenta izteikumi ir „maigi sakot, nepatiesi” un liecinot par viņa spējām „vest sarunas”. Viņš kritizēja V.Zatleru par piedāvājuma trūkumu. „Mēs runājam par to, kā attīstīt valsti. Viņš visu laiku atgādina par savu rīkojumu (ierosinājumu atlaist Saeimu), jo nekā cita viņam nav”.Kodīgu komentāru netrūka ne par Zatlera reformu partiju (ZRP), ne par citiem politiskajiem spēkiem. Uz kādas jelgavnieces jautājumu, vai bez integrācijas iespējama saliedētība, ko kā vadošo terminu iesaka lietot ZRP, S.Ēlerte sacīja, ka tā ir tikai spēlēšanās ar vārdiem un "loģisks absurds", bet J.Reirs piebilda, ka „tam cilvēkam, kas to saka, taču nav augstākās izglītības”. Ar to acīmredzot tika domāts ZRP izvirzītais premjera kandidāts Edmunds Sprūdžs. Savukārt M.Lasmanis, runājot par lauksaimniecības problēmām, veltīja ironiskus vārdus iepriekšējiem zemkopības ministriem – ZZS pārstāvjiem, vienu saucot par „fotogrāfu, kurš saimniekoja ministrijā”, otru - par veco vīru. Uz tikšanos bija ieradusies arī kāda jauna ģimene ar zīdaini uz rokām. Jaunā māmiņa jautāja, kā partija no demogrāfijas viedokļa vērtē griestu noteikšanu bērnu kopšanas pabalstiem un kad tos varētu atcelt. „Vienotības” pārstāvji norādīja, ka šie griesti palīdz vērsties pret tādiem gadījumiem, kad labas algas saņēmuši cilvēki no valsts pabalstā iegūst, piemēram, 47 tūkstošus latu.S.Ēlerte arī piebilda, ka lielo „māmiņalgu” ieviešana bija sevis mānīšana un priekšvēlēšanu populisms tāpat kā ZZS rosinājums pacelt mazās pensijas, ko valsts nevar atļauties. Lita Lamberga, kurai līdzi paņemtais bērniņš ir ceturtā atvase, vēlāk „Ziņām” pauda, ka ir stipri vīlusies pēc šādām atbildēm un īpaši pēc kultūras ministres replikas, ka bērni dzima vairāk tad, kad pabalstu vispār nebija. Viņa arī neguva atbildi uz jautājumu, kā vispār plānots uzlabot demogrāfisko situāciju.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”