ZZ.lv ARHĪVS

Foto: Svētbirzē diskutē par 1991.gada augusta notikumiem Jelgavā (papildināta)

Gaitis Grūtups

2011. gada 23. augusts 16:58

1822
Foto: Svētbirzē diskutē par 1991.gada augusta notikumiem Jelgavā (papildināta)

Ap septiņdesmit, pārsvarā cienījamu gadu jelgavnieku un novadnieku otrdien pulcējās pie ugunskura Svētbirzē, lai piedalītos sarīkojumā, kas veltīts Latvijas neatkarības atjaunošanas 20. gadadienai, staļinisma un fašisma upuru piemiņai, kā arī pirms 22 gadiem Igaunijā, Lietuvā un Latvijā kopīgi rīkotajai nacionālās atbrīvošanās cīņas akciju «Baltijas ceļš».

Sapulcējušos uzrunāja politiski represēto apvienības «Staburadze» vadītāja Valda Dzintare, pašvaldību vadītāji: Jelgavas novada Domes priekšsēdētāja vietnieks Edgars Turks un Ozolnieku novada Domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vīgants, kā arī Jelgavas mērs Andris Rāviņš, kurš atcerējās savas drūmās sajūtas 1991.gada augusta puča laikā. Tolaik, būdams Jelgavas rajona padomes priekšsēdētājs, A.Rāviņš kopā ar lietuviešu kolēģiem esot sazinājies par padomju karaspēka vienību kustību Rīgas virzienā. Pie ugunskura izcēlās asa, pirmsvēlēšanu laikam raksturīgas diskusija par to, kas notika 1991.gada 20.augustā Jelgavas pilsētas un rajona Padomju apvienotajā sēdē. A.Rāviņš pārmeta P. Miļūnam un «Zemgales Ziņām», ka laikraksta sestdienas numurā sēdes gaita atspoguļota nepareizi. Sēdes apraksts laikrakstā «Jelgavas Ziņotājs» neesot dokuments, uz kura varot balstīties vēsturiskajā izpētē.Notikuma liecinieks, toreizējais deputāts P.Miļūns vēlreiz apstiprināja, ka rajona Padomes deputāti piedalījās balsojumā par lēmumu, kurā tika nosodīts pučs, bet nebija gatavi balsot par aicinājumu Latvijas Republikas Augstākajai Padomei nekavējoši deklarēt pilnīgu valsts neatkarību. Pieņemt aicinājumu toreiz rosināja Jelgavas Padomes Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcijas deputāti.Pie ugunskura bija arī sabiedriski rosīgais Aldis Hartmanis. Viņš teica, ka mūsu Eiroparlamenta deputātiem vajadzētu rosināt 23.augustu plaši pieminēt visā Eiropā. Šajā dienā 1939.gadā Maskavā noslēgtais Ribentropa – Molotova pakts, viņaprāt, ļāvis Staļinam un Hitleram izraisīt Otro pasaules karu, kurā tika nogalināti un cieta miljoniem cilvēku, gāja bojā lielas materiālas, kultūrvēsturiskas vērtības, tajā skaitā arī Jelgava.