ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Aptauja: 27% Latvijas iedzīvotāju nav informēti par kvasa un kvasa dzēriena atšķirību

> BNS
Jelgava

2011. gada 4. septembris 09:45

730
Aptauja: 27% Latvijas iedzīvotāju nav informēti par kvasa un kvasa dzēriena atšķirību

Gandrīz trešdaļa jeb 27% Latvijas iedzīvotāju nav informēti par kvasa un kvasa dzēriena atšķirību, aģentūrai BNS par sociālajā portālā www.draugiem.lv veiktās aptaujas rezultātiem pavēstīja kvasa ražotāja "Ilgezeem" pārstāve Daina Saliņa.

Viņa sacīja ‒ lai arī jau šā gada 1.jūlijā stājās spēkā grozījumi likumā, kas ļauj uz dzēriena pudeles rakstīt "kvass" tikai tad, ja tajā ir raudzēts produkts, nevis maisījums ar kvasa garšu, lielākais vairums patērētāju joprojām nezina atšķirību starp abiem produktiem.Aptaujas rezultāti liecina, ka 62% Latvijas iedzīvotāju pērk kvasu vai kvasa dzērienu. Tomēr aptauja arī parāda, ka gandrīz trešdaļa jeb 27% nav informēti par kvasa un kvasa dzēriena atšķirību, tāpēc iegādājas abus. "Šāda patērētāju neziņa apliecina, ka līdz šim bijis apjukums, izvēloties kvasu," atzina Saliņa.Lai arī gandrīz trešdaļa nezina atšķirību starp kvasu un kvasa dzērienu, ir daļa Latvijas iedzīvotāju, kas atšķirību ir pamanījuši. Aptaujas rezultāti parāda, ka 24% izvēlas tikai kvasu, bet 2% ‒ kvasa dzērienu.Taču aptaujas rezultāti liecina, ka, neskatoties uz informētību par atšķirībām starp dzērieniem, 9% iedzīvotāju tik un tā izvēlas attiecīgajā brīdī lētāko variantu."Ilgezeem" valdes loceklis Roberts Volfs uzsvēra jaunā likuma nepieciešamību. "Ja šāda likuma nebūtu, joprojām notiktu patērētāju maldināšana. Tagad pēc pārejas posma, kas beigsies 1.oktobrī, daudziem ražotājiem būs jānomaina etiķetes, jo kvasa dzērienu vairs  nevarēs tirgot kā kvasu," klāstīja Volfs un norādīja, ka citu valstu pieredze liecina, ka dzērieni, kas izgatavoti no mākslīgajām izejvielām un nav fermentēti, tiek pirkti daudz mazāk."Šāds likums liks visiem tirgus dalībniekiem spēlēt pēc vienlīdzīgiem noteikumiem, un tas, protams, saasinās konkurenci, bet nesīs lielu ieguvumu patērētājam," teica "Ilgezeem" vadītājs.Augustā veiktajā aptaujā piedalījās 65 523 respondenti.Jau vēstīts, ka no 1.jūlija stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas paredz, ka turpmāk nosaukumu "kvass" var norādīt tikai dabīgi raudzētā kvasa marķējumā.Jaunajos noteikumos kvass ir definēts kā bezalkoholisks dzēriens un lietoti termini, kas ievieš atšķirību starp raudzētu un neraudzētu kvasu, nosaka ražošanā izmantojamās izejvielas, gatavās produkcijas drošības un kvalitātes rādītājus. Noteikumu projektā ir norādīts, ka kvasa ražošanā neizmanto saldinātājus un aromatizētājus, bet kvasu var bagātināt ar vitamīniem un minerālvielām un kvasa ražošanā var izmantot tikai tādas pārtikas piedevas kā pienskābe (E270), citronskābe (E330), askorbīnskābe (E300), nātrija benzoāts (E211) un kālija sorbāts (E202). Savukārt alkohols, ko satur kvass, ir radies tikai fermentācijas procesā.Savukārt, lai regulētu nosaukuma "kvass" lietošanu marķējumā, noteiktas prasības tirdzniecības nosaukumu "kvasa dzēriens" vai "iesala dzēriens" lietošanai kopā ar apzīmējumu, kurā nav minēts vārds "kvass", piemēram, kvasa dzēriens "Iecienītais", iesala dzēriens "Veselība" un citi.Zemkopības ministrija (ZM) noteikumu ieviešanu skaidroja ar to, ka Latvijā normatīvos nebija noteiktas prasības bezalkoholiskajam dzērienam "kvass" un tas radīja problēmas uzņēmējiem un patērētājiem. Ražotāji bija vērsušies ministrijā ar lūgumu sagatavot noteikumus, kas definētu kvasu kā bezalkoholisko dzērienu un regulētu nosaukuma "kvass" lietošanu marķējumā.Saskaņā ar ZM informāciju Latvijā ir aptuveni 16 bezalkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmumu, tostarp 12 uzņēmumi ir kvasa dzērienu ražotāji un trīs uzņēmumi ir raudzēta dzēriena ražotāji.

Kategorijas

Kategorijas