ZZ.lv ARHĪVS

Pikšās atzīmē Ulmaņa 134. dzimšanas dienu; politiķi uzsauc alu (ar foto)

Gaitis Grūtups

2011. gada 4. septembris 21:07

1528
Pikšās atzīmē Ulmaņa 134. dzimšanas dienu; politiķi uzsauc alu (ar foto)

Ap pustūkstotis cilvēku – mazpulcēni un studenti, tomēr pārsvarā vecākās paaudzes ļaudis – svētdien pulcējās valsts vadītāja un politiķa Kārļa Ulmaņa dzimtajās Bērzes pagasta Pikšās, lai atzīmētu viņa 134. dzimšanas dienu. Klāt bija arī daudzi politiķi un deputātu amata kandidāti.

Pēc Bērzes mācītāja Jāņa Tāluma dotās svētības klātesošos uzrunāja partijas «Latvijas Zemnieku savienība» līderis ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kurš izteica gandarījumu, ka vadoņa dzimšanas dienā kopā ar vecākās paaudzes cilvēkiem ir arī bērni. Pašus zemsaviešu politiķus gan kopā ar bērniem un mazbērniem tur nemanīja. Pēc tam koncertēja televīzijas šovā popularitāti guvušās dobelnieces māsas Legzdiņas, netrūka Tērvetes alus, ko svētku dalībniekiem izmaksāja politiķi un pēc kura stāvēja metrus trīsdesmit gara rinda. Mazāka interese bija par diskusiju klubiņu, ko vadīja Aivars Berķis. Tomēr ik palaikam tur ienāca kāds pasākuma dalībnieks, kas gribēja runāt par kādu aktuālu jautājumu. Kāds 1934. gadā dzimis vīrs aizrautīgi lasīja Latvijas Armijas kareivja rokasgrāmatu, kurā bija pamatota vajadzība rīkot valsts apvērsumu. Tradicionāli šajā pasākumā Latvijas Lauksaimniecības universitāte sveica savus kārtējos Kārļa Ulmaņa stipendiātus – Sociālo zinātņu fakultātes studenti gulbenieti Agniju Bikaviņu, Meža fakultātes studentu alūksnieti Juri Metumu, Pārtikas tehnoloģijas fakultātes studentu rīdzinieku Igoru Šepeļevu un Ekonomikas fakultātes studenti jelgavnieci Olgu Tatarčuku. Olga uz sveikšanu bija ieradusies no Norvēģijas, kur pusgadu mācīsies ES studentu apmaiņas programmā. Viņa teica, ka cenšas būt sabiedriski aktīva, un saņemtā stipendija lieti noderēs, atrodoties prom no mājām.  Kārlis Ulmanis (1877-1942) - agronoms un politiķis - bija pirmais Latvijas Republikas Ministru prezidents. Šo amatu ieņēma vairākkārt. 1934. gadā K.Ulmanis veica valsts apvērsumu, pēc kura sekoja ekonomiskas izaugsmes periods, kas bēdīgi beidzās ar valsts okupāciju, padomju karaspēka ienākšanu, kas, pēc K.Ulmaņa vārdiem, notika ar valdības ziņu.