Pieci «moči» un mopēds. Kuru izvēlēties?

2011. gada 6. septembris 16:45

2360

Pieci «moči» un mopēds. Kuru izvēlēties?

Latvijā cilvēks labāk brauks ar auto, kaut arī tā būs pēdējā grabaža, vēl mocīsies ar nodokļu nomaksu, tērēs lielu naudu degvielai, taču braucamo ar diviem riteņiem – motociklu vai motorolleru – neizmantos, novērojis Gatis Freibergs, motosportists un SIA «FFF Motors» rīkotājdirektors. «Latvietis jau ir tāds – neēdīs, bet vienalga brauks ar mašīnu.»

Tomēr varbūt ir vērts apsvērt domu no braucamā ar četriem riteņiem pārsēsties uz tādu, kam to ir divi? Ja runā par motocikliem, tad tos iespējams dalīt piecās lielākās kategorijās – čopers, enduro un motokrosa motocikls, šosejas baiks un kvadricikls, stāsta G.Freibergs. Katrs var izvēlēties savām vēlmēm, vajadzībām un iespējām piemērotāko risinājumu. Vēl ir arī motorollers, ko būtībā iepriekš esam pazinuši ar nosaukumu «mopēds». Vienkāršs, bez papildu izmaksāmMotorollers šajos laikos ir ļoti noderīgs. Tā jauda – līdz 50 kubikcentimetriem, degvielu «ēd» maz – aptuveni trīs līdz piecus litrus uz 100 kilometriem. Bākas tilpums parasti ir pieci litri. Īpašniekam nebūs jātērējas par tehnisko apskati, apdrošināšanu, nevajadzēs maksāt ceļu nodokli, ietaupījumus uzskaita speciālists. Ja jau iegūta autovadītāja apliecība, tā der arī rollera vadīšanai. Ja tās nav, jānokārto eksāmens un jāsaņem atbilstošas kategorijas vadītāja apliecība. Braukt var, sākot no 14 gadu vecuma. «Es iesaku nopirkt laba zīmola lietotu rolleru, bet ne lietotu Latvijā,» rekomendē G.Freibergs. Tādu var iegādāties par aptuveni 450 latiem. Labs jauns rollers maksās jau pusotru tūkstoti. Ja grib vest kravu, iespējams iegādāties atsevišķu aprīkojumu. Taču šim mērķim speciālists iesaka pirkt rolleru, kura ražošanā izmantots kvalitatīvs metāls – «lai tas būtu gatavs vilkt visu, ko krāmē virsū».Vasaras beigās lielākā daļa rolleru tiek nolikta garāžā. Ja grib braukt cauru gadu, tad gan tam, tāpat kā auto, vajadzīgas speciālas ziemas riepas. Spožais vai visurgājējs? Čopers ir motocikls, kas netiek izmantots praktiskam nolūkam, bet vairāk domāts, lai «zīmētos». «Tas, manuprāt, paredzēts vīriem gados, kuriem ir īpašs dzīvesstils – āda jakas, bārdas, lieli un melni moči. Tur ir tā – jo tev ir spožāks un lielāks, jo tu esi svarīgāks,» smaida G.Freibergs. Šāda motocikla kubatūra ir no 1000 līdz 1500 kubikcentimetriem. Līdz ar to degvielas patēriņš ir kā automašīnai un vēl lielāks – kādi 15 litri uz 100 kilometriem. Motociklu cenas var būt atšķirīgas, vidēji ap pieciem tūkstošiem eiro. Taču nereti tiek nopirkts pavisam vecs, lai pamazām to «celtu augšā». Enduro motociklu G.Freibergs nosauc par vispiemērotāko pat Latvijas apstākļiem. «Riepas «uz pumpām», augstāks nekā pārējie motocikli. Iespējams pārvietoties pa grants ceļiem, lielus attālumus. Vēl pozitīvi, ka der augu gadu, jo var izbraukt kā ar visurgājēju. Amortizācija laba, droši, arī mazāk jāskrūvē.» Motora kubatūra – ap 500 kubikcentimetru. Aptuvenais degvielas patēriņš – no četriem līdz pieciem litriem uz 100 kilometriem. Labs enduro motocikls maksās ap pusotru tūkstoti latu. Biežāk tāds sastopams uz lauku ceļiem, jo ir sportiskāka tipa. Motocikls gan obligāti jāreģistrē, tam ir numura zīme. Sportisks, bet der tikai traseiLīdzīgs enduro, taču vēl sportiskāks ir motokrosa motocikls. Tas vajadzīgs, ja braucējs grib jaunus izaicinājumus. Ja iegādājas šādu motociklu, jāuztur laba fiziskā forma, uzsver G.Freibergs. Motociklu nevar reģistrēt braukšanai kopējā satiksmē, tāpēc vajag piekabi vai autobusu, ar kuru to nogādāt līdz treniņu vietai, kas notiek nožogotās trasēs. Nav mazsvarīgi arī tas, ka ar šo motociklu iespējams citiem parādīt: «Es to varu!» Ne velti motokross gūst lielu skatītāju piekrišanu – tas ir īstu vīru sports. Treniņiem jānotiek regulāri, izdevumi uzturēšanai un braukšanai būs lielāki. Nopirkt motokrosa motociklu var, sākot no diviem tūkstošiem eiro. Tā kubatūra – no 250 līdz 450 kubikcentimetriem. Mēģina ķert vēju Tā dēvētais baiks Latvijas apstākļiem būtībā ir nepiemērots, pārliecināts G.Freibergs. Tas ir ātrgaitas braucamais, bet mūsu valstī nav tādu ceļu, kur to varētu izmantot. «Tas ir tīri vēja ķeršanai. Pilnīgs «kosmoss» – jāguļas uz moča, jāpieplok pie bākas.» Ar baiku parasti traucas ar ātrumu 150 – 200 kilometru stundā, var sasniegt pat 300. Šāda braucamā cena ir, sākot no septiņiem tūkstošiem eiro. «Tie, kuriem ir lielākas finanses, ieliek automašīnā astoņus motociklus un aizved uz Itāliju, bet paši aizlido. Braukt tur pa bāņiem – tas ir pareizs baika izmantošanas veids. Bet baiks tikai Latvijā – nu nav kur ar to braukt!» Stabils un «izpalīdzīgs»Taču pavisam praktisks ir kvadricikls, kas pēdējo desmit gadu laikā iekaro arvien lielāku popularitāti. Rāmis tam līdzīgs kā motociklam, tikai četru riteņu dēļ braucamais ir stabilāks. Arī motors ir kā motociklam. Daudzi to izmanto saimniecībās; kvadriciklus var reģistrēt un ar tiem pārvietoties arī pa ielām; vēl ir tādi, kas speciāli piemēroti braukšanai trasēs. Kvadricikls var būt liels palīgs lauku saimniecībā – ar to atved malku, ūdeni, lopbarību. Ziemā iespējams izšķūrēt ceļu, pielikt tehniku un uzart lauku – līdzīgi kā ar traktoru. Motora tilpums – no 300 līdz 1000 kubikcentimetriem, degvielas patēriņš – no pieciem līdz 10 litriem. Lētākie maksā divus, dārgākie – desmit tūkstošus latu, cena atkarīga no aprīkojuma, zīmola un no tā, vai «velk» visi četri riteņi vai tikai divi. Jādomā praktiski Lai arī kuru no braucamajiem izvēlētos, obligāti jādomā par drošību – ķiveri, ceļgalu sargiem, cimdiem, aizsargājošu apģērbu un tamlīdzīgi, uzsver G.Freibergs. «Bieži vien nopērk mopēdu vai motociklu, taču ķiverei naudu žēlo. Bet tai ir liela nozīme. Galvu tik vienkārši vis saremontēt nevar.»Ja nolemts pārvietoties uz diviem riteņiem, nevajadzētu pirkt uzreiz pašu dārgāko un lepnāko motociklu. «Jāsāk ar labu, bet pieticīgu braucamo, lai pārliecinātos, vai to vispār gribi. Citi iedomājas – vēlos baiku treniņiem. Tad nākas atvēsināt ar jautājumu – kur tad varēs ar tādu braukt? Nauda, kas jāiegulda, lai pamēģinātu, nav maza, tāpēc jāizvērtē, kur un kā braucam,» iesaka speciālists. Jauniešiem kā pirmais braucamais ļoti optimāls risinājums būtu motorollers. Tad iespējams izjust, kā tas ir – braukt kopējā satiksmes plūsmā. Tā kā mehānisms nav sarežģīts, pats arī var mēģināt to remontēt. Protams, vecākiem gan jāapsver, vai atvase jau gana nobriedusi, lai brauktu tālākos ceļos, sevi un citus neapdraudot. Bez remonta arī motocikls vai rollers neiztiks. Izdevumi īpašniekiem būs atkarīgi no izvēlētās ražotājfirmas, pārliecināts G.Freibergs. «Ja nopērk lētu «ķīnieti», tad jārēķinās, ka par remontu būs jāsāk domāt drīz vien. Iegādājoties kvalitatīvu jaunu japāņu firmas izstrādājumu, gadus trīs varēs braukt bez bažām. Protams, salauzt iespējams jebko. Taču detaļas izturība nāk no rūpnīcas, kur tas ražots.»Tieši tāpat riepas ir gan no lētā, gan dārgā «gala», kas atbilst attiecīgai kvalitātei. Labas tehnikas īpašnieki saprot, ka vajag pirkt arī labas riepas. Ir tādi, kuri aizbrauc uz Lietuvu un iegādājas lētu riepu, bet tai gumija kā balonam un jau pa ceļam izsprāgst. Skola maksā naudu. Ir lietas, uz kurām vajag taupīt, un ir, uz kurām nevajag.»

ZZ.lv ARHĪVS

Pieci «moči» un mopēds. Kuru izvēlēties?

Kategorijas