Pētījums: Jelgavai kā pilsētai nav izveidojies atpazīstams zīmols

2011. gada 3. oktobris 13:54

1122

Pētījums: Jelgavai kā pilsētai nav izveidojies atpazīstams zīmols

Latvijas pilsētu zīmolu topa līderi kopvērtējumā ir Rīga, Ventspils un Jūrmala, liecina oktobra žurnālā «Kapitāls» publicētais Biznesa augstskolas «Turība» Starptautiskās tūrisma fakultātes lektora Aināra Brenča veiktais pētījums. Jelgava ir vien devītajā vietā.

Latvijas pilsētu zīmola topa ceturtajā pozīcijā ierindojusies Sigulda, bet piektajā - Liepāja. Vēl topa desmitniekā ir tādas pilsētas kā Cēsis, Daugavpils, Valmiera, Jelgava un Kuldīga, raksta Diena.lv, atsaucoties uz Nozare.lv.A.Brencis klāsta, ka vietu zīmolvedības attīstību veicinājuši divi faktori - pieaugošā pilsētu globālā un lokālā konkurence un tirgus piesātinājums, kur patērētājam ir sarežģīti izdarīt racionālu izvēli, tādējādi pilsētu kontekstā pāriet uz emocionālu izvēli.Aplūkojot Latvijas pilsētas pēc dažādiem to zīmola aspektiem, pētījuma dati liecina, ka Rīga, Ventspils un Jūrmala ir arī labākās vietas dzīvošanai un tādās, par kurām ir visvairāk dzirdams sabiedrībā. Savukārt pilsētas, kurās vislabāk ir investēts, atzītas Rīga, Ventspils un Liepāja, bet pēc pētījuma respondentu domām vislabāk apmeklēt būtu Ventspili, Rīgu un Siguldu.Tomēr pētījuma veicējs atzīmē, ka Rīgā dzīvo aptuveni 16 reizes vairāk cilvēku nekā Ventspilī, tādēļ pilsētas zīmola indeksam, kas nosaka tās atrašanos topā, arī vajadzētu būt attiecīgi lielākam, bet atšķirība ir tikai par vienu trešdaļu. Tādēļ A.Brencis secina, ka, iespējams, Rīga topa augšgalā atrodas lielā iedzīvotāju skaita dēļ.Pētījuma veicējs atzīmē, ka pārsvarā iedzīvotāju asociācijas par Latvijas pilsētām ir pozitīvas, izņemot Staiceli un Jēkabpili, kuras saistās ar noziedzību.Par atskaites punktu ņemot iegūtos datus, Brencis novērtē arī katras pilsētas zīmola konkurētspējas līmeni, kas tiek raksturots kā zīmola spēks un iedalīts piecās grupās - ar ļoti lielu, lielu, vidēju, vāju un ļoti vāju spēku.Pilsētas ar ļoti lielu zīmola spēku ir Ventspils, Sigulda, Cēsis, Jūrmala, Kuldīga, Līgatne, Pāvilosta un Bauska. Savukārt Rīga tiek ierindota kā otrā ar vidēju zīmola spēku.A.Brencis rekomendē pašvaldību vadītājiem, kuru pilsētām ir ļoti spēcīgs zīmols, optimizēt savas pilsētas zīmola stratēģiju ar mērķi nostiprināt iegūtās pozīcijas, bet pilsētām ar spēcīgu zīmolu būtu vērts izvēlēties optimizēšanas stratēģiju ar mērķi pilnīgāk izmantot pilsētā pieejamos resursus tās popularizēšanai.«Pilsētām ar vidēju zīmola spēku jāizvērtē līdzšinējās zīmolvedības aktivitātes, tajās pieļautās kļūdas, jāmaina vai jāizstrādā stratēģija vietējo resursu izmantošanai pilsētas zīmola attīstībai. Jo īpaši Rīgai (tikai Latvijas tirgū), Valmierai un Jelgavai ir liels zīmola attīstības potenciāls, kurš netiek optimāli izmantots. Pilsētām ar vāju un ļoti vāju zīmola spēku - tostarp republikas nozīmes pilsētām - Daugavpilij, Rēzeknei un Jēkabpilij - jāizvērtē zīmola attīstības organiskie un iespējamie indozētie mārketinga resursi un jāizstrādā atbilstīga stratēģija to izmantošanai,» norāda Brencis.Viņš komentē, ka apkopotie pētījuma dati apliecina, ka vislabākās iespējas pilsētas zīmola interesentu piesaistīšanai ir plaša patēriņa, pārsvarā pārtikas produktu izmantošanai, jo tās un to piesaiste konkrētai pilsētai nonāk saskarē ar potenciālo «pilsētas pircēju», atgādinot par pilsētu un radot pozitīvas emocijas, kas rosina to apmeklēt.

ZZ.lv ARHĪVS

Pētījums: Jelgavai kā pilsētai nav izveidojies atpazīstams zīmols

Kategorijas