Piektdien «Zemgales Ziņās»: Policija aizvien cer atrast 18 pazudušos; afišu laiks skolas gaiteņos pagājis; Valsts ģimnāzija var lepoties ar savu skolas televīziju; mirklī glāba biedru, kaut pats no asiņainiem skatiem ģībst

2013. gada 31. janvāris 20:23

2271

Piektdien «Zemgales Ziņās»: Policija aizvien cer atrast 18 pazudušos; afišu laiks skolas gaiteņos pagājis; Valsts ģimnāzija var lepoties ar savu skolas televīziju; mirklī glāba biedru, kaut pats no asiņainiem skatiem ģībst

«Ir slikta atmiņa un slikti orientējas apkārtnē», «apģērbs nav zināms», «parasti nēsā zilas džinsa bikses», «pārzina latviešu, krievu un angļu valodu». Šī ir daļa no pazīmēm, kas palīdzētu atrast jelgavniekus, par kuru atrašanās vietu gadu, divus un pat gandrīz desmit radinieki neko nezina.

Taču meklētāji – policija un brīvprātīgie aktīvisti – uzsver, ka tieši tādi sīkumi un operatīva rīcība palīdz atrast pazudušo sveiku un veselu. Piektdienas «Zemgales Ziņās» eksperti stāsta par cilvēku pazušanas iemesliem, atrašanas tempu un arī par to, kad cilvēks uzskatāms par atdotu mūžībai.Veco afišu laiks skolas gaiteņos pagājis«Sveicināti! Klāt ir trešais raidījums, kurā stāstīsim par svarīgo un aktuālo, kas noticis pagājušajā mēnesī,» rūķu cepurēs ar beisbola nūju rokā Jelgavas Valsts ģimnāzijas mājas lapā dzirkstī Laura Kresa un Kaspars Nemanis no 11.b. Jelgavas Valsts ģimnāzijas Skolēnu padome izveidojusi skolas televīziju, kas pagaidām ir tāda vienīgā Jelgavā, Zemgalē un, iespējams, visā Latvijā. Par to plašāk – Jelgavas stāstu rubrikā laikrakstā.Mirklī pirmais steidzās klāt, kaut pats, redzot asinis, var paģībt Krišs Kupčus ir no tiem puišiem, kuram hokejs ir brokastīs, pusdienās un vakariņās. Ātri reaģējot un pareizi rīkojoties ārkārtas situācijā uz ledus, viņš pērnruden palīdzēja izglābties komandas biedram, par ko ticis pieteikts laikraksta «Diena» rīkotajai akcijai «Latvijas lepnums». Portretaprakstā avīzē plašāk par rudens notikumu, Kriša pārcelšanos uz Ozolniekiem un puiša karjeru. Viena no sešiem tūkstošiem izsūtītoPieminot Otrā pasaules kara beigās politiski represētos novadniekus, otrdien, 5. februārī, pulksten 13 pie piemiņas akmens Pārlielupē, vietā, kur atradās gūstekņu nometne (pie kultūras nama «Rota») pulcēsies Jelgavas politiski represēto apvienības «Staburadze» dalībnieki un viņu domubiedri. Jelgavā dzīvo Austra Niparte. Viņa ir viena no vairāk nekā sešiem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, ko bez tiesas padomju okupanti apcietināja un izsūtīja 1945. gada janvārī un februārī.Nenovērtēta ulmaņlaiku lieciniece Ventspils dzelzceļa līnijā 12 kilometru aiz Jelgavas atrodas Brakšķu dzelzceļa stacija. Gadus divdesmit vilcieni tur vairs nepietur. Atstājot nospiedumu apmetumā, no ēkas sienas nokritis bareljefs, kurā, kā var nojaust, bijis attēlots zemnieks ar plecā uzkārtu sētuvi. Tomēr nacionāli romantiskā stilā veidotā ēka vēl aizvien liecina par pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu – tā saukto ulmaņlaiku – godību. Par to – novadu stāstu rubrikā piektdienas «Zemgales Ziņās». Plašāk lasiet «Zemgales Ziņu» 1.februāra numurā.• Drukātas avīzes saturs pieejams arī portālā zz.lv, ko var atrast sadaļā «Avīze» vai spiežot šeit .• Reģistrējoties portālā, tā konta papildināšana iespējama, spiežot šeit