Pundurābele kā sienas dekors

2011. gada 12. oktobris 14:42

2147

Nekādu lielo ražu no tādas ābelītes nesagaidīt, bet mazā dārzā gan skaistums, gan āboli.

Šīs man ir jau otrreiz stādītās ābeles,» izrādot privātmājas apaudzēto sienu, saka pensionārs Arnolds Fārnests. Būdams diplomēts agronoms, kas tomēr strādāja ar lauksaimniecību nesaistītā nozarē, viņš vismaz paša dārzā ļāvies dārzkopībai un ik vasaru starp citiem darbiem daudz laika velta arī ābelīšu veidošanai pie mājas sienas. Griež bez žēlastībasAudzēšanai pie mājas sienas tā dēvētajā špalera formā izvēlas pundurābelīšu šķirnes. A.Fārnesta dārzā aug divas ziemas glabāšanai paredzētas šķirnes. Tās prasa labu kopšanu. Izturība pret kraupi laba, pret vēzi – vidēja. Līdz aprīlim, maijam glabājas 'Spartan' viscaur tumši sarkanie augļi, kam raksturīga viegli skāba garša ar īpatnēju aromātu. Tā kā vidējā auguma kociņš veido vidēji biezu, labi zarotu vainagu, tas labi padodas formēšanai. Spriežot pēc apraksta, tik pakļāvīga veidošanai nav otra A.Fārnesta dārzā iestādītā šķirne 'Saltanata', kam augļi veidojas lieli, sarkanoranži, stingri un saldi. «Tikai nežēlot griešanu, tad var labi izveidot,» stāsta Arnolds. Otrajā gadā pēc iestādīšanas ābelītes galotni nogriež tādā augstumā, kādā iecerēta pirmā horizontālā zaru forma. Tad ļauj divām atvasēm augt katrai uz savu pusi, tās piesienot pie metāla stieplēm vai koka režģa. Visas jaunās atvases bez žēlastības jāapgriež vismaz divas reizes gadā, saka A.Fārnests. Attēlā redzamo ābeli pensionārs veidojis divdesmit gadu garumā, tomēr lielākais darbs veicams tikai pirmajos gados, kad iegūst četru zaru pamata formu. Pēc tam vien jāapgriež visi jaunie dzinumi. To sazarotajās vietās veidojas augļi, kas izaug vienādi, jo raža ar nelielo zaru skaitu tiek normēta. Uz jautājumu, vai ābele nebojā ēkas sienu, Arnolds atbild – tieši pretēji, jo augs māju pat pasargā. Senāk tā veidoja persikus«Ja grib lielu ražu, stāda normālus kokus, bet šeit ir skaistums un kāds ābols pie reizes,» vērtē Pūres Dārzkopības izmēģinājumu stacijas speciāliste Inese Drudze. Viņa teic, ka kociņu audzēšana pie māju sienām saglabājusies no muižu laikiem, kad biežāk gan tā veidoja bumbieres un persikus. Pie balstiem tie stiprināti un augšanā ierobežoti vājās ziemcietības dēļ, jo tādējādi tos varēja piesegt, ar dēļu vairogu izveidojot ko līdzīgu siltumnīcai. I.Drudze skaidro, ka tādu ābeļu stādīšana ne ar ko neatšķiras no augļudārza darbiem. Rudenī līdz pat oktobra beigām, kad «kraukšķ zeme», dēstītās ieaugas labāk, jo augsnē ir mitrums. Pavasarī tādas ābeles arī agrāk saplaukst. Speciāliste audzēšanai pie režģiem iesaka kolonveida ābeles, kam zari paši tiecas augt vertikāli, tāpēc ap kociņa veidošanu būs mazāk jānopūlas.

ZZ.lv ARHĪVS

Pundurābele kā sienas dekors

Kategorijas