Saeima neatbalsta ZRP ierosinājumu nemaksāt kompensācijas atlaistajiem deputātiem
Parlamentārieši ceturtdien neatbalstīja Zatlera Reformu partijas (ZRP) frakcijas sagatavoto grozījumu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz nemaksāt kompensācijas atlaistajiem deputātiem.
Par šo ierosinājumu nobalsoja vien 34 deputāti, pret bija 39, bet atturējās 15 tautas kalpu. Šo grozījumu likumā atbalstīja ZRP un Nacionālās apvienības deputāti, kā arī Ilona Jurševska, Aija Barča, Andris Bērziņš un Jānis Dūklavs no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), pret bija «Saskaņas centra» frakcijas deputāti, kā arī «Vienotības» pārstāvji Andris Buiķis, Ingmārs Čaklais, Ilma Čepāne, Ina Druviete, Andris Judins, Rasma Kārkliņa, Janīna Kursīte-Pakule, Aleksejs Loskutovs, Jānis Reirs un Inguna Rībena, bet atturējās pārējie ZZS un «Vienotības» pārstāvji. Vairums bezpartejisko deputātu balsojumā nepiedalījās.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa pēc sēdes žurnālistiem sacīja, ka «Vienotība» atbalsta ideju par kompensāciju jautājuma sakārtošanu deputātiem, taču jautājums ir jāskata kompleksi, turklāt šis ZRP iesniegtais likumprojekts iekļauts Saeimas darba kārtībā bez skatīšanas koalīcijas sadarbības padomē un bijis «demonstratīvs jautājums bez sistēmiskas pieejas».«Nevar vienu jautājumu izraut atsevišķi no konteksta, nedomājot par to, ka ir deputāti, kuri te strādā faktiski kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas laikiem, bet daļa deputātu atnāk un aiziet, ‒ to nevar skatīt atsevišķi kā vienu [jautājumu], bet ir jāvērtē kopumā,» pastāstīja Āboltiņa.Pašlaik likumā paredzēts vispārīgs noteikums, ka Saeimas deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar attiecīgās Saeimas pilnvarām, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā, saņem vienreizēju pabalstu triju mēnešalgu apmērā. Vienreizējo pabalstu ir tiesīgi saņemt ne vien tie deputāti, kuriem deputāta mandāts izbeidzas vispārējā kārtībā līdz ar Saeimas pilna pilnvaru termiņa beigām, bet arī viss Saeimas deputātu sastāvs, kuriem mandāti izbeidzas Saeimas atsaukšanas vai Saeimas atlaišanas gadījumā, frakcija norādīja likumprojekta anotācijā.Pēc iesnieguma autoru domām, atšķirīgi būtu jāregulē situācija, ka Saeimas pilnvaru termiņš izbeidzas vispārējā kārtībā pēc četriem gadiem, no situācijas, ka Saeima ir atsaukta vai atlaista. Saeimas atsaukšanas vai atlaišanas gadījumā Saeimas pilnvaras izbeidzas, jo vēlētāji tautas nobalsošanā ir pauduši neapmierinātību ar Saeimas darbu. Līdz ar to šādā situācijā minētā pabalsta izmaksāšana nav pamatota.Kompensāciju izmaksas jautājums aktualizējās pēc 10.Saeimas atlaišanas, kad tā bija nostrādājusi mazāk nekā gadu.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”