Rimšēvičs: Latvijai nākamā gada vidū, iespējams, būs jāveic budžeta papildu konsolidācija
Latvijai nākamā gada vidū, iespējams, būs jāveic budžeta papildu konsolidācija, otrdien žurnālistiem pavēstīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
«Pagaidām finanšu sakārtošanā darāmā vēl ir daudz. Arī nākamgad valsts ik dienu tērēs miljonu latu dienā uz parāda, un valsts izdevumi joprojām ir 2007.gada līmenī. Ja Eiropā īstenosies lejupvērstie attīstības riski, Latvijā, iespējams, būs jāveic papildu konsolidācija nākamā gada vidū. Tad konsolidācijas apmērs varētu būt krietni lielāks, nekā to ieplānojot savlaicīgi un slogu sadalot 12 mēnešu garumā,» pastāstīja Rimšēvičs.Viņš arī uzsvēra, ka pagaidām grūti pateikt, cik liels varētu būt konsolidācijas apmērs, kas būs jāveic nākamā gada vidū. «Konkrētus skaitļus, es domāju, mēs redzēsim nākamā gada pavasarī vai vasaras sākumā,» sacīja Rimšēvičs.Vienlaikus Latvijas Bankas prezidents atzina, ka trijos gados ir sasniegts daudz un valsts strauji atgriezusies pie izaugsmes. «Latvija jau ir kļuvusi par vienu no straujāk augošajām un eksportspējīgākajām valstīm Eiropas Savienībā (ES)! To atliek nostiprināt!» informēja Rimšēvičs un piebilda, ka ir ne tikai jāpabeidz konsolidācija, kas nozīmē budžeta sabalansēšanu 2013.gadā, bet no krīzes ir arī jāmācās izaugsmes gados ietaupīt, ierakstot to Satversmē un Fiskālās disciplīnas likumā, kā arī jāpāriet uz reālu budžeta plānošanu trim gadiem.Rimšēvičs atzina, ka, ņemot vērā īso laika sprīdi, kas bijis jaunās valstības rīcībā budžeta veidošanai, panāktais ir uzslavas vērts. «Ir strādāts ar apziņu, ka šis nav kārtējais budžets, bet ar tālejošām sekām – tas noteiks, kā dzīvosim nākamos desmit gadus, ne tikai nākamgad. Un vai dzīvosim ar eiro vai bez tā. Esam gandarīti, ka vairs nepastāv domstarpības starp aizdevējiem un Latvijas Republikas valdību un konsolidācijas apmērs ir tuvu 150 miljoniem latu, ko savulaik minējusi centrālā banka. Bet diemžēl tajā nav rezerves! Jāņem vērā, ka pasaulē un jo īpaši Eiropā vērojams globālās parādu krīzes saasinājums,» klāstīja Latvijas Bankas prezidents.Viņš arī uzsvēra, ka otrais krīzes vilnis jau ir sācies, būtiski samazinot attīstības prognozes. «Jauni būtiski pavērsieni nāk ik dienu, nevis ik mēnesi vai nedēļu,» sacīja Rimšēvičs un norādīja uz Eiropas monetāro lietu komisāra Oli Rēna pausto par atkārtotas recesijas iespējamību Eiropā.Rimšēvičs arī norādīja uz neseno pieredzi, kas apliecina, ka krīzes apstākļos vislabāk veicas tām valstīm, kas valsts finanses spējušas sakārtot. «Šāda pieredze, atcerēsimies, nav tālu jāmeklē – ir tepat kaimiņos, Igaunijā, kur pieauguši reitingi, investīcijas, darbavietu skaits un kur algas un pensijas ir lielākas nekā Latvijā,» sacīja Rimšēvičs.Jau ziņots, ka valdība pašlaik strādā pie nākamā gada valsts budžeta projekta.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”