ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Topošie ekonomisti konferencē skaidro ekonomikas problēmas valstī

> www.zz.lv
Vietējās ziņas

2011. gada 30. novembris 16:32

771
Topošie ekonomisti konferencē skaidro ekonomikas problēmas valstī

Skaidrojot progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanas iespējas Latvijā, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Ekonomikas fakultātes (EF) studentu zinātniskajā konferencē uzvarējuši Arnolds Prūsis ar Zitu Pētersoni.

«Konference ir pirmais nopietnais pārbaudījums – parādīt sevi, uzstāties lielas auditorijas priekšā, prezentēt veiktos zinātniskos pētījumus, kurā jauniešus arī vērtē, lai varētu atskatīties uz kļūdām,» stāsta konferences koordinatore Klinta Dirnēna. Viņa arī akcentē, ka šogad pasākumu rīko otrā kursa studenti, lai arī līdz šim ierasts bija to darīt trešajā kursā.Konferences labākā darba – pētījuma «Progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanas iespējas Latvijā» – autori atklāja, ka progresīvā nodokļa vēsture ir sena, arī pēc 1940.gada dažādam atalgojumam atkarībā no profesijas bija atšķirīga nodokļu likme. «Latvijā teju 60 procentu iedzīvotāju mēnesī saņem algu līdz 400 latu, tādēļ nepieciešama īpaši rūpīga analīze par iespējamo nodokļu likmi,» stāsta A.Prūsis. Viņš uzsver, ka priekšnoteikums progresīvā nodokļa ieviešanai ir ēnu ekonomikas mazināšana, kas 2010.gadā pēc aplēsēm sasniegusi 32 procentus. Pētījuma autori arī uzsver, ka progresīvais nodoklis pasaulē ieviests lielākajā daļā valstu un konstanta likme saglabājusies vien bijušajās Padomju Savienības valstīs un reģionā ap tām.Otro vietu ieguva Lāsmas Aļeksējevas pētījums par Vecpiebalgas novada budžetu un attīstības perspektīvām. Viņa ieteica attīstīt tūrisma nozari, zivsaimniecību, mežsaimniecību un augļkopību, ražojot produktus ar pievienoto vērtību, kā arī novadā izveidot biznesa inkubatoru jauno uzņēmumu atbalstam, informē LLU Sabiedrisko attiecību daļas pārstāvis Aigars Ieviņš. Savukārt trešajā vietā žūrijas vērtējumā ierindojās Anastasijas Bartkevičas, Vladislavas Možajevas un Marinas Dumpes pētījums «Valsts ārējā parāda aktualitātes krīzes periodā». Viņas uzsvēra, ka Latvijas ārējā parāda atmaksā grūtākais periods būs 2014.un 2015.gadā, kad ik gadu būs jāatmaksā vairāk nekā miljards latu. «Lai nākotnē izvairītos no šādas situācijas un ietu, piemēram, Igaunijas ceļu, valstīm nepārtraukti jāseko Māstrihtas kritēriju ieviešanai, un tas jādara ne vien, lai iekļautos eiro zonā, bet arī, lai uzturētu finansiālo stabilitāti valstī,» uzsvēra A.Bartkeviča.Specbalvu no laikraksta «Zemgales Ziņas» ieguva Kristaps Feldmanis ar Guntaru Lukstiņu, kuri pētīja kredītpolitiku Latvijā, savukārt pārējie konferences dalībnieki saņēma dažādas pateicības no konferences rīkotājiem.

Kategorijas

Kategorijas