ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Krājbankas administratora kandidāts, kādreizējais "Jelgavas siltumtīklu" maksātnespējas administrators Lūsis iesaistīts kriminālprocesā par mantas izsaimniekošanu

> www.zz.lv
Jelgava

2011. gada 2. decembris 20:50

1344
Krājbankas administratora kandidāts, kādreizējais "Jelgavas siltumtīklu" maksātnespējas administrators Lūsis iesaistīts kriminālprocesā par mantas izsaimniekošanu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ceturtdien iesniegusi Rīgas apgabaltiesā pieteikumu par Latvijas Krājbankas maksātnespēju un lūgusi Rīgas apgabaltiesu lemt par Aigara Lūša apstiprināšanu par bankas maksātnespējas procesa administratoru. Par A.Lūša darbībām "Jelgavas siltumtīklu" maksātnespējas lietā  savulaik ierosināts kriminālprocess un viņš pat desmit dienas pavadījis apcietinājumā, liecina aģentūras LETA arhīvs. Lieta gan vēlāk izbeigta. Kādreizējais "Jelgavas siltumtīklu"  administrators bez konkursa un neparedzot ierobežojumus mantas saglabāšanai uz 30 gadiem iznomāja uzņēmuma aktīvus privātam uzņēmumam, ziņo portāls ir.lv.

A.Lūsis gan uzsver, ka viņam ir nevainojama reputācija un pilnībā atbilstot likuma prasībām "Krājbankas" maksātnespējas administratora amatam.Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policija (FP) Lūsi vainoja krāpšanā. 2004.gada rudenī maksātnespējīgais STU uz 30 gadiem bez konkursa tika iznomāts SIA "Jelgavas koģenerācija", kad bija kapitalizēti uzņēmuma parādi - gandrīz 18 miljoni latu. 2005.gada 25.janvārī Finanšu policija ierosināja krimināllietu pēc Krimināllikuma 177.panta 3.daļas par STU bilances aktīvu iznomāšanu. Prettiesisko lēmumu pieņemšanas dēļ valsts manta nonākusi privātuzņēmēju valdījumā, neparedzot ierobežojumus mantas saglabāšanai, uzskatīja policija. Tolaik šajā lietā aizdomās turamas personas statuss bija arī Jelgavas mēram Andrim Rāviņam (ZZS), savukārt pašreizējais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), kā liecina LETA arhīvs, 2006.gadā bijis Lūša palīgs maksātnespējīgajā AS "Jelgavas siltumtīklu uzņēmums".Saskaņā ar Ir.lv rīcībā esošo informāciju, Lūsis ir ne vien aktīvs partijas "Visu Latvijai!" biedrs un valdes loceklis, bet arī piedalījās koalīcijas sarunās par Valda Dombrovska trešās valdības izveidi, pārstāvot Nacionālo apvienību. Lūsis vēl augustā bija arī padomes loceklis uzņēmumā "KNK mediji", kas risināja sarunas par virkni Rīgas apriņķa mediju iegādi.  Ne Lūša sieva Eva, kas ir Latvijas Radio ziņu producente, ne uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Vera Buldinska Ir.lv nevēlējās atklāt, par kādu naudu mediji tiek uzpirkti.VL līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars Ir.lv sacīja, ka VL-TB/LNNK nav nekādā veidā lobējusi Lūša izvirzīšanu šim amatam. Lūsis tur esot nonācis savu profesionālo kvalifikāciju dēļ. Kā skaidroja Dzintars, Lūsis  ar viņu esot sazinājies un vaicājis, vai jaunais amats radītu kādus šķēršļus viņa darbībai partijā. “Es viņam atbildēju, ka nekāda veida diskriminācija mūsu partijā netiek pieļauta, tas neradīs nekādus šķēršļus viņa darbībai, “ skaidroja Dzintars. Vaicāts par Lūša lomu partijā, Dzintars atbildēja: “Es viņu uzskatu par vienu no visuzticamākajiem biedriem.”FKTK pārstāvji ziņo, ka administratora amata kandidātu sākotnējo profesionālo atlasi veica biedrības ''Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija'' valde, kas par visatbilstošāko bija norādījusi Lūša kandidatūru, informēja Dravniece. Arī "Maksātnespējas administrācija" no asociācijas ieteiktajiem kandidātiem par visatbilstošāko ''Latvijas krājbankas" maksātnespējas procesa vadībai atzina Lūsi. Tiesa, jāpiemin, ka Tieslietu ministriju, kuras pārziņā ir maksātnespējas un citi procesi, pārrauga VL-TB/LNNK biedrs Gaidis Bērziņš."Komisija izvērtēja visu administratora amata kandidātu atbilstību Kredītiestāžu likuma prasībām, to reputāciju un pieredzi līdzvērtīgu komercsabiedrību maksātnespējas procesu vadībā. Tāpat tika izvērtēti administratora amata kandidātu iesniegtie rīcības plāni par "Latvijas krājbankas" maksātnespējas procesa vadību," teica Dravniece un piemetināja, ka, izvērtējot iepriekš minēto, FKTK nolēma lūgt Rīgas apgabaltiesu lemt par Lūša apstiprināšanu par ''Latvijas krājbankas" maksātnespējas procesa administratoru."Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas" vadītāja Agnese Strode aģentūrai LETA sacījusi, ka nav nemazākā pamata uzskatīt, ka "Krājbankas" maksātnespējas administratora amatam ieteiktais advokāts Lūsis varētu būt neobjektīvs un viņa piederība kādam politiskam spēkam varētu traucēt pienākumu izpildei. Viņa kā galvenos kritērijus Lūša kandidatūras izvēlei minēja to, ka viņš ir bijis maksātnespējas procesa administrators kredītiestādē "AKO banka", kā arī bijis administrators lielos procesos, piemēram "Spīķeros", kas veiksmīgi atjaunojuši savu darbību. Līdz ar to viņam ir pieredze ne tikai tādu uzņēmumu maksātnespējas procesu administrēšanā, kas bankrotējuši, bet arī tādu uzņēmumu administrēšanā, kas darbu atsākuši.Skaidrojot 2005.gada notikumus un savu aizturēšanu, Lūsis Ir.lv sacīja, ka likumu neesot pārkāpis un tolaik “Jelgavas siltumtīklu uzņēmuma” aktīvus iznomājis atbilstoši kreditoru sapulces, pilsētas domes un akcionāru sapulces lēmumiem. Viņš noliedza, ka  par šo darījumu būtu bijis obligāti jārīko konkurss, kā arī apgalvo, ka tolaik tikuši izskatīti vairāki piedāvājumi. Uz jautājumu, kādēļ tad tika ierosināts kriminālprocess, Lūsis skaidri neatbildēja, vien norādīja - “tā bija, nu,ko lai dara. Izrādījās nepamatoti”. Viņš arī apgalvo, ka atbilstoši likumam rīkojies uzņēmuma labā. Vaicāts, kādēļ viņš darījumam izvēlējies tieši SIA “Jelgavas kooģenerācija”, Lūsis atbildēja, ka viņš neko neesot izvēlējies – rīkojies atbilstoši kreditoru sapulces, domes un akcionāru lēmumam. “Tas nebiju es, kurš to izvēlējās,“ sacīja Lūsis. Uz norādi, ka arī Jelgavas mēram Andrim Rāviņam tolaik bijis aizdomās turamā statuss, Lūsis neko neatbildēja. Bijušais Jelgavas siltumtīklu uzņēmuma administrators arī apstiprināja, ka pašreizējais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš viņam “kādu brīdi bija palīgs” šajā amatā, tomēr Lūsis noliedza, ka labā pazīšanās ar ministru būtu sekmējusi viņa izvirzīšanu “Krājbankas” administratora amatam. Pēc Lūša teiktā, ne viņa paša pazīšanās politiķu lokā, ne labās attiecības ar pašreizējo ministru nav bijušas par pamatu tam, kādēļ FKTK esot par labāko kandidatūru šim amatam izvēlējusies tieši viņu. Vaicāts, vai viņš pats ir bijis arī tās asociācijas vadībā, kura viņa kandidatūru šim amatam ir ieteikusi FKTK, Lūsis atzina, ka ir bijis asociācijas padomes loceklis, taču gala lēmumu pieņēmusi ir FKTK, jo no asociācijas puses tika ieteiktas vairākas kandidatūras. Vaicāts, vai viņš uzskata, ka ir nevainojama reputācija, lai pieņemtu šo amatu, Lūsis atbildēja apstiprinoši. “Es uzskatu, ka atbilstu visiem kritērijiem, tajā skaitā arī reputācijas kritērijiem.”Vaicāts, vai viņam pieder kapitāldaļas AS “KNK mediji”, kas uzpērk Rīgas apriņķa medijus, Lūsis atbildēja, ka šajā uzņēmumā kontrolpakete pieder viņa sievai Evai. “Man tur nepieder, nekad nav piederējis, “ sacīja Lūsis. Vaicāts, no kurienes Eva Lūse ņēma naudu Rīgas apriņķa mediju iegādei, uzņēmuma izveidei, Aigars Lūsis atbildēja, ka “no mūsu ģimenes budžeta”. Vaicāts, vai tad par viņa naudu, Lūsis atbildēja, ka viņš sievai esot to dāvinājis. Uz jautājumu, cik lielu naudu Lūšu ģimene ir ieguldījusi šajā biznesā, Lūsis nevēlējās atbildēt. Viņš gan apstiprināja, ka ieguldīta ir arī aizņemta nauda, taču nevēlējās atklāt, no kā. Vien norādīja, ka nekādi “ofšori” tur neslēpjoties.

Kategorijas

Kategorijas