Grib jaunu cukura rūpnīcu Jelgavā

> BNS

2011. gada 22. decembris 08:15

1532

Uzņēmums «Jelgavas cukurs» sācis cukura realizāciju un prasīs kvotu ražošanai, ceturtdien raksta laikraksts «Dienas Bizness» (DB).

«Jelgavas cukurs» dibinātājs Vladimirs Bičkovskis, kurš pazīstams arī kā nišas produkta «Samogon nr. 1» ražotājs, sācis cukura realizāciju tirdzniecībā. Uzņēmējs stāsta, ka šobrīd tas ir lētākais cukurs valstī – 0,59 lati par kliogramu un pieejams «Jelgavas cukura» kapitāldaļu īpašniekiem, pārējiem pircējiem tas ir salīdzinoši dārgāks. Cukurs tiek ievests no Polijas un realizēts atsevišķos veikalos, kā arī izklaides un atpūtas klubā «Imho club» fasēts nelielos iepakojumos. «Jelgavas cukurs» sācis ražot arī tā saucamās cukura galvas no sulām, ko pazina jau Hercoga Bīrona laikos, taču saražotie apjomi pagaidām ir nelieli. Tā esot ļoti ekskluzīva niša un produkts samērā dārgs. Tiesa, pieprasījums pēc šāda produkta esot milzīgs, īpaši Krievijā, raksta DB. Bičkovskis stāstīja, ka tuvākajās dienās vērsīsies Zemkopības ministrijā ar lūgumu piešķirt cukura ražošanas kvotu 2013./2014.gadam. Nepieciešamais kvotas apjoms – 48 tūkstoši tonnu. Ja kvota tiks piešķirta, pusgada laikā «Jelgavas cukurs» ir gatavs dot bankas garantijas jaunas ražotnes būvniecībai. Bičkovskis DB stāstīja, ka šobrīd ir liela interese no potenciālajiem Krievijas un Ukrainas investoriem šāda projekta realizācijai. Rūpnīcas būvniecības projektu varētu realizēt Jelgavā, kas jau izsenis lepojās ar savu cukurrūpniecību, taču pirms dažiem gadiem Eiropas Savienības (ES) cukura reformas rezultātā akcionāri lēma pārtraukt cukura ražošanu un rūpnīcu nojaukt. Bičkovskis uzskata, ka cukurs ir stratēģiska prece, tāpēc arī jādomā par nepieciešamajām izmaiņām likumdošanā.Brisele tieši Latvijai esot apstiprinājuši visaugstākās ievedmuitas nodevas, kas vairākas reizes pārsniedz, piemēram, Dānijas eksportētāju daudz izdevīgākos noteikumus, taču, neskatoties uz to, cukura cena Latvijā ir viena no augstākajām pasaulē, DB atzina uzņēmējs.Atbildot uz izskanējušo informāciju par iespējamo cukura ražošanas atjaunošanu Latvijā ar mērķi ražot produktu, kuru realizēt tālāk ES iekšējā tirgū, Zemkopības ministrija (ZM) uzsvēra, ka pirmais nosacījums, kas ir jāizpilda visiem ES cukura ražotājiem – tiem ir jābūt atzītiem. Pirms atzīšanas saņemšanas ir jāpierāda, ka uzņēmumam ir pietiekama profesionālā ražošanas kapacitāte, kā arī jāapņemas sniegt ES tiesību aktos noteikto informāciju par cukura ražošanu un realizāciju, iepriekš skaidroja ZM. Turklāt cukura ražojošie uzņēmumi ir pakļauti dažādām pārbaudēm.Tā kā Latvijai saskaņā ar Padomes regulu cukura ražošanas kvota noteikta 0 tonnu apmērā, tad mēs nevaram ražot cukuru, lai to realizētu ES iekšējā vai ārējā tirgū, tā ZM. Taču izņemot gadījumu, ja ražotājs, kuram nav pieejama cukura ražošanas kvota, var ražot cukuru no izejvielām, kas ir saražotas cukura kvotas sistēmas ietvaros citā dalībvalstī. Tā, piemēram, iepērkot no cita ES ražotāja kvotas ietvaros saražotu izejvielu (piemēram, cukura sīrupu), ir iespējams ražot balto cukuru un realizēt to ES iekšējā tirgū bez īpašiem ierobežojumiem. Jebkāda cita veida saražotais cukurs tiek pakļauts ārpus kvotas cukura tirgus regulējumam. Ja ārpus kvotas saražotais tiek realizēts ES iekšējā tirgū, tad attiecīgi cukura ražotājam ir jāmaksā papildu nodeva 500 eiro par katru cukura tonnu, kas tiek realizēta tirgū. ZM arī vērsa uzmanību, ka citas ārpus kvotas saražotā cukura realizācijas iespējas, nemaksājot šo papildus nodevu, ir ļoti limitētas. Atbilstoši EP regulai par vienotā tirgus organizāciju un EK regulai par ārpus kvotas saražoto cukuru ražotājs, kurš ir pārsniedzis tam piešķirto cukura ražošanas kvotu, šādu produktu var realizēt industriālajām vajadzībām (piemēram, bioetanola ražošanai). Tomēr šādā gadījumā ir jāievēro nosacījums, ka gan cukura, gan gala produkta ražotājs ir atzīti ražotāji un ka starp abiem pirms 30. septembra ir noslēgts piegādes līgums un, ka produkts tiek piegādāts vēlākais līdz 30. novembrim. ZM nav iebildumu pret cukura ražošanu Latvijā, ja vien tiek ievērots ES regulējums cukura tirgum, raksta DB.Jau ziņots, ka pēdējo gadu laikā uzvirmojušas ieceres atjaunot cukurrūpniecību Latvijā. Jelgavas un Liepājas cukurfabriku akcionāri 2007. gadā pieņēma lēmumu par pilnīgu abu fabriku restrukturizāciju, saņemot par to daudzmiljonu kompensācijas.

ZZ.lv ARHĪVS

Grib jaunu cukura rūpnīcu Jelgavā

Kategorijas