Rāviņš: būtu pareizi, ja valsts garantētu visus bankās esošos pašvaldību līdzekļus

> BNS

2011. gada 29. decembris 15:39

874

Rāviņš: būtu pareizi, ja valsts garantētu visus bankās esošos pašvaldību līdzekļus

Būtu pareizi, ja valsts garantētu visus bankās esošos Latvijas pašvaldību līdzekļus, ceturtdien laikrakstā «Diena» publicētā intervijā norāda Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.

Runājot par pašvaldību līdzekļu drošību bankās, Rāviņš klāsta, ka pašvaldību vadītāji tagad vēlas panākt, lai tiktu aizsargāti pašvaldību budžeti un lai pašvaldību finanšu līdzekļi, kas atrodas bankās, tiktu aizsargāti ar likumu.«Šodien likums par noguldījumu garantiju fondu aizsargā tikai privātpersonas un komercsabiedrības, bet pašvaldības kā tādas tas šobrīd neizsargā, bet tā taču ir publiskā nauda, kuras aizsardzība ir vajadzīga,» viņš skaidro, piebilstot, ka par šo jautājumu Latvijas Lielo pilsētu asociācijā runāts ar finanšu ministru, un tas apspriests arī ar premjeru.Rāviņš pieļauj, ka diskusijas tiks turpinātas, jo pašvaldību budžetiem ir nepieciešama aizsardzība. «Tagad «Latvijas Krājbankas» kontā mēs pazaudējām 140 tūkstošus latu. Tas ir konts, caur kuru plūda iedzīvotāju nekustamā īpašuma nodoklī samaksātā nauda. Tādēļ gribam panākt, lai arī pašvaldību nauda atbilstu likumam par noguldījumu garantiju fondu, jo tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai turpmāk mēs vairs nepazaudētu naudu bankās,» viņš norāda, uzsverot, ka būtu pareizi, ja valsts garantētu visus pašvaldību līdzekļus, kas atrodas bankās.«Tas, ka šodien publiskā nauda nav aizsargāta, ir nepareizi, jo jautājums skar gan valsts budžetu, gan pašvaldību budžetu lietas, kas pašlaik ir nodalītas no garantiju saņemšanas,» vēsta Jelgavas domes priekšsēdētājs.Viņš arī apliecina, ka pašvaldības rīcību - kad Jelgavas pašvaldība aizskaitīja savus līdzekļus prom no «Swedbank» kontiem - joprojām uzskata par pareizu un noteikti būtu rīkojies tāpat.Saskaņā ar Rāviņa teikto pašlaik Jelgavas pašvaldības līdzekļi izvietoti gan valsts bankās, bankās ar valsts kapitāla daļu, gan pārējās bankās, par kurām pašvaldība uzskata, ka to pakalpojumi ir pietiekami lēti un ātri. «Jo mums ir ļoti svarīgi, lai mūsu sadarbības projektu īstenotāji būtu vienādās bankās un pārskaitījumi pēc iespējas vairāk notiktu vienu un to pašu banku iekšienē. Esam lēmuši, ka riski ir jāsadala pa vairākām bankām. Mēs atbildam par savu naudu un tādus pārmetumus, ka esam mēģinājuši glābt savu pašvaldības naudu, neņemam nopietni,» viņš klāsta.Jau ziņots, ka no 9.decembra «Swedbank» klienti pastiprināti izņēma naudu no bankas, reaģējot uz baumām par bankas darbības problēmām Zviedrijā un Igaunijā. Visspēcīgākā ažiotāža bija Jelgavā un Ventspilī. Drošības policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar nepatiesu ziņu izplatīšanu par situāciju «Swedbank». Saskaņā ar amatpersonu teikto baumas izplatītas apzināti, lai destabilizētu situāciju valstī.Pēc aktīvu un arī noguldījumu apmēra «Swedbank» ir lielākā banka Latvijā. Šogad septembra beigās «Swedbank» noguldījumos kopumā bija piesaistījusi 1,578 miljardus latu.

ZZ.lv ARHĪVS

Rāviņš: būtu pareizi, ja valsts garantētu visus bankās esošos pašvaldību līdzekļus

Kategorijas