«Palink» maksātnespējas pasludināšana nenozīmē uzņēmuma darbības pārtraukšanu; pircēji un darbinieki necietīs
Veikalu «IKI» un «Cento» apsaimniekotāja «Palink» maksātnespējas pasludināšana nenozīmē uzņēmuma darbības pārtraukšanu, līdz ar to «Palink» pircēji un darbinieki necietīs, aģentūrai BNS pavēstīja ceturtdien apstiprinātā «Palink» maksātnespējas administratore Gundega Rozmisa.
Viņa norādīja, ka jau sākusi iepazīties ar situāciju uzņēmumā, un apliecināja, ka maksātnespējas procesu vadīs, stingri vadoties pēc Latvijas likumdošanas.Vienlaikus maksātnespējas administratore apliecināja, ka «IKI» un «Cento» veikali varēs turpināt savu darbu ierastajā režīmā. «Līdz ar to šobrīd nav pamata bažām, ka Rīgas Kurzemes rajona tiesas sprieduma rezultātā varētu ciest pircēji un «Palink» darbinieki. Vēlos uzsvērt, ka maksātnespējas pasludināšana nenozīmē, ka uzņēmums pārtrauc darbu,» teica Rozmisa un piebilda, ka viņas uzdevums vispirms ir noskaidrot faktisko situāciju, nodrošināt normālu uzņēmuma, it īpaši, veikalu tīkla darbību, un izpildīt tās prasības, kādas nosaka likums.Tomēr «Palink» maksātnespējas administratore atzina, ka šobrīd «Palink» faktiskais finanšu stāvoklis ir neskaidrs un tas prasīs rūpīgu, sistēmisku pieeju. «Tikai pēc tam varēs izdarīt pirmos slēdzienus par «Palink» faktisko stāvokli,» sacīja Rozmisa un minēja, ka tas būs ļoti sarežģīts darbs. «Tāpēc es centīšos, lai «IKI» un «Cento» veikali turpinātu darboties, lai neciestu nedz pircēji, nedz godprātīgi uzņēmuma darbinieki,» uzsvēra maksātnespējas administratore.Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa ceturtdien nolēma pasludināt «Palink» par maksātnespējīgu.«Palink» mārketinga un sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Āboltiņa aģentūrai BNS iepriekš norādīja, ka «Palink» neatzīst tiesas spriedumu un vērsīsies Ģenerālprokuratūrā, lai iesniegtu protestu.Zvērinātu advokātu biroja «Borenius» vecākā juriste Sigita Kravale, kas tiesvedībā pārstāv «Palink», atzina, ka sīkākus komentārus varēs sniegt pēc pilna tiesas sprieduma saņemšanas. «Tomēr jau tagad varam norādīt, ka attiecībā uz Guščinam cedēto it kā pastāvošo prasījumu pamatotību norisinās divas tiesvedības citās tiesās. Lietā bija iesniegti pierādījumi, kas apliecināja, ka «Palink» ir vairāk nekā pietiekami naudas līdzekļi Guščina uzrādītā prasījuma apmierināšanai. «Palink» šo prasījumu neapmaksāja tikai tā iemesla dēļ, ka prasījumu pamatoti neatzina,» viņa paskaidroja.Arī Latvijas tirgotāju asociāciju vadītāji aģentūrai BNS apliecināja, ka nav pamata uzskatīt «Palink» par maksātnespējīgu.2010.gadā «Palink» strādāja ar 72,97 miljonu latu apgrozījumu, kas ir par 66% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma zaudējumi samazinājās vairāk nekā divas reizes un bija 3,081 miljons latu, liecina «Lursoft» datubāzē publicētais uzņēmuma finanšu pārskats.«Palink» dibināts 2003.gadā, un tā pamatkapitāls ir 60 miljoni latu. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Lietuvas uzņēmums «Palink».
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”