ZZ.lv ARHĪVS

Tiesa atzīst – policija apzināti vilcinājusies lietā par «Intransserviss» īpašnieka «roku palaišanu» un ļāvusi tam palikt nesodītam

Edgars Kupčs

2012. gada 7. janvāris 14:23

3069
Tiesa atzīst – policija apzināti vilcinājusies lietā par «Intransserviss» īpašnieka «roku palaišanu» un ļāvusi tam palikt nesodītam

Spēkā stājies Administratīvās rajona tiesas spriedums, ar kuru pilnībā apmierināta jelgavnieka Aigara Egles prasība par Jelgavas policijas iecirkņa nelikumīgu lēmumu atcelšanu. Tiesa atzinusi, ka Jelgavas policija apzināti novilcinājusi laiku un nav pildījusi Jelgavas tiesas uzlikto pienākumu pie atbildības saukt SIA «Intransserviss» līdzīpašnieku Pāvelu Kozlovu, kurš A.Eglem savulaik nodarījis miesas bojājumus. A.Egle vērtē – šis tiesas spriedums liecina par korupcijas pastāvēšanu Jelgavas policijā un tās ieradumiem no atbildības pasargāt pilsētā zināmas personas.

Pats «roku palaišanas» gadījums notika jau 2010. gada 5. augustā. Toreiz A.Egle, būdams portāla jelgavnieki.lv pārstāvis, kopā ar citiem medija žurnālistiem ieradās uzņēmumā «Intransserviss», vēlēdamies intervēt uzņēmuma akcionārus. Tas gan nav izdevies – uzņēmuma līdzīpašniece Viktorija Ļubļinska centusies pa trepēm nogrūst žurnālisti Līgu Greiškani, savukārt viņas partneris P.Kozlovs agresīvi aiz sprandas saķēris A.Egli un, vedot laukā no uzņēmuma telpām, nodarījis viņam ne tikai sāpes, bet arī vieglus miesas bojājumus – nobrāzumus uz kakla. A.Egle agresīvi noskaņoto P.Kozlovu iesūdzēja Jelgavas tiesā, tomēr tā iesākto kriminālprocesu 2011. gada 25. janvārī izbeidza. Tiesa atzina, ka P.Kozlova rīcībā nav saskatāmi krimināli pārkāpumi, taču nolēma – uzņēmēja darbības bijušas administratīvi sodāmas ar naudas sodu vai piespiedu darbu. Tāpēc tiesa lietu nodeva Jelgavas policijai. Tai saskaņā ar normatīviem lēmums administratīvā pārkāpuma lietā bija jāpieņem mēneša laikā. Taču policijas inspektors Uldis Janševskis nevis pildīja Jelgavas tiesas lēmumu, bet gan pats nolēma no jauna censties noskaidrot, vai P.Kozlova rīcība tiešām ir sodāma. Inspektors secinājis, ka P.Kozlova stingrais tvēriens, kaut arī radījis nobrāzumus, tomēr veselības traucējumus A.Eglem nav nodarījis. Inspektors arī subjektīvi secinājis, ka P.Kozlovs nemaz tīši nav gribējis A.Eglem ko nodarīt. Līdz ar to policists nolēmis, ka P.Kozlova «roku palaišana» nav administratīvi sodāma. Viņa lēmumu pēc tam par pareizu atzinis arī tiešais priekšnieks Uldis Markus, vēlāk arī iecirkņa priekšniece Zenta Tretjaka. Tad A.Egle sūdzējās arī prokuratūrai, taču tās prokurors Ilvars Kunigs arī neko aizdomīgu Jelgavas policistu darbā nesaskatīja. Administratīvās rajona tiesas tiesnese Lala Apšeniece gan ir citās domās. Viņa uzsver – Jelgavas tiesa jau bija secinājusi, ka P.Kozlovs ir administratīvi sodāms. Tāpēc Jelgavas policijai nebija jāapšauba tiesas nolemtais, bet tikai jāizpilda pienākums un jāizlemj par piemērojamo sodu. Tiesnese L.Apšeniece uzsver, ka Jelgavas policija arī apzināti vilcinājusies šajā lietā, tādēļ iestājies arī sodīšanas noilgums. Policija nezināmu iemeslu dēļ slinkoja un administratīvā pārkāpuma lietu sāka tikai 13 dienas pēc tiesas lēmuma, tāpēc procesuālajām darbībām bija atlikušas vien 16 dienas. Taču arī šajā laikā policisti izrādījušies slaisti, jo pirmos dokumentus sākuši meklēt tikai 22. februārī, gandrīz mēnesi pēc tiesas lēmuma. Tā kā lēmums atbilstoši likumam tāpat netika pieņemts noteikto 30 dienu laikā, P.Kozlovs, pateicoties policijas labvēlībai, tik vai tā būtu izbēdzis no soda, pat ja policija būtu tādu noteikusi.Tiesnese L.Apšeniece arī secina, ka administratīvajā lietā izmeklēšanu veikusi amatpersona, kurai nemaz nebija piešķirtas pilnvaras izskatīt tādas lietas. Tādējādi policijas lēmums pieņemts ārpus kompetences robežām. Ņemot vērā daudzos pārkāpumus policijas darbā, Administratīvā rajona tiesa atcēla policijas lēmumu, ar kuru P.Kozlovs atzīts par nevainīgu. Taču tiesa arī nevarēja sodīt P.Kozlovu, jo policijas vilcināšanās dēļ nokavēts laiks, kurā to drīkstēja darīt. Policija šo tiesas lēmumu nav pārsūdzējusi. «Šī lieta pierāda, ka policija apzināti novilcina lietas, ja tas ir izdevīgi tai draudzīgiem cilvēkiem. Tiesas lēmums ļauj secināt, ka Jelgavas policijā ir diezgan liels korupcijas līmenis, ja jau pat tik sīkās lietās, kur draudētu varbūt tikai neliels naudassods, tiek izdarīts viss, lai paziņas no atbildības izmuktu,» vērtējumu pauž A.Egle. Viņš nolēmis vērsties Valsts policijā un pieprasīt, lai tā viņam publiski atvainotos par nelikumīgajām darbībām. Tāpat A.Egle domā pieprasīt kompensāciju, jo aprēķinājis, ka ilgā taisnības meklēšana daudzajās iestādēs viņam izmaksājusi ap 500 latiem.