ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Laikraksts: zemnieki beidzot varētu tikt pie sējumu apdrošināšanas

> BNS
Jelgavas novadā

2012. gada 16. janvāris 07:53

1848
Laikraksts: zemnieki beidzot varētu tikt pie sējumu apdrošināšanas

Latvijas zemnieki beidzot varētu tikt pie sējumu apdrošināšanas, pirmdien raksta laikraksts «Dienas Bizness»  (DB).

Par sējumu apdrošināšanu tiek runāts jau vairāk nekā desmit gadu, bet līdz šim šī apdrošināšana īsti netika īstenota vairāku iemeslu dēļ, tostarp apdrošinātāju un arī pašu zemnieku zemās ieinteresētības dēļ.«Uzrunāti starptautiskie apdrošināšanas brokeri, kas piemeklē atbilstošu produktu, uzrunāta Latvijas «BTA», lai izstrādā modeli sējumu apdrošināšanai. No savas puses cenšamies palīdzēt, lai šoreiz modelis būtu izdevīgs abām pusēm,» DB atklāja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Latraps» izpilddirektors Edgars Ruža, piebilstot, ka paralēli notiek sarunas arī ar Vācijas «Vereinigte Hagel», kas specializējusies sējumu apdrošināšanā un darbojas pēc kooperatīvu principa. Šai kompānijai gan esot nedaudz bail no Latvijas, zināja stāstīt Ruža, to skaidrojot ar klimatisko apstākļu dēļ ciestiem lieliem zaudējumiem pērn Lietuvā, kur sējumus Vācijas kompānija apdrošina jau četrus gadus.«Latraps», kas šobrīd apvieno vairāk par 600 zemniekiem no visas Latvijas, vadītājs atzina, ka jau marta beigās sējumiem būtu jābūt apdrošinātiem pret dažādiem vasaras riskiem, piemēram, krusu, lietavām, vētru. Būs vai nebūs apdrošināšana – ir svarīgs jautājums arī no kreditēšanas nosacījumu viedokļa. Apdrošināšanas būtība ir saņemt atlīdzību, ja minēto risku iestāšanās rezultātā zemnieks zaudējis būtisku daļu vai pat visus sējumus. Atlīdzība ir svarīga ne tikai, lai būtu nauda, bet arī, lai varētu iepirkt jaunu ražu. «Daudzi zemnieki izmanto nākotnes pārdošanas līgumus, proti, tie šobrīd slēdz līgumus, fiksē cenas, jau pārdod ražu. Ja ražas nebūs, tā jāiepērk no malas, bet to nevar izdarīt, ja nav naudas,» skaidroja Ruža. Apdrošināšanas atlīdzība tad varētu kalpot kā drošības spilvens līguma saistību izpildei. Tāpat jārēķinās ar citām saistībām, šobrīd saasinājies arī zemes iegādes jautājums. Par iepriekšējos gados ciestajiem zaudējumiem Ruža nemācēja teikt, bet kā piemēru minēja Zemgali, kur zemniekiem pērn bojā aizgāja 60–80% ziemāju. Krusas un vētras dēļ ciestie zaudējumi, ja arī valsts līmenī neesot lieli, tad zemniekam nopostīta raža trīs dienas pirms kulšanas ir katastrofa.Jautāts par iespējamo prēmijas apjomu, Ruža DB lēsa, ka tas atkarīgs no vairākiem nosacījumiem, tostarp no tā, kas tiek apdrošināts (graudaugi, rapši), un pret ko: ja, piemēram, tikai pret negaisa riskiem, tad tie ir 10 lati gadā, bet pret sausumu – 20 lati gadā par vienu hektāru. «Saimniecības, kas domās par apdrošināšanos, sākas no 50 līdz pat 5000 hektāriem, bet mazākas saimniecības diez vai apdrošināsies.» Tādējādi, ja prēmija ir 10 lati gadā par 50 hektāriem, tad kopumā tie ir 500 lati, kas zemniekiem var būt arī par dārgu. Pēc Ruža teiktā, Zemkopības ministrija (ZM) solījusi finansēt 50% prēmijas. «Ja šo nozari uzliek tikai uz apdrošinātāju pleciem, tad tas ir grūti paceļams, un, ja prēmija ir par dārgu, zemnieks var izvēlēties apdrošināšanu nepirkt. Pēc visiem likumiem, obligāto apdrošināšanu šajā jomā nevar ieviest, līdz ar to, ja polise ir par dārgu, tad apdrošināšanu nevar ieviest masveidā, bet, ja lētāk un nav masveidā, tad apdrošinātājiem tie ir lieli zaudējumi, kā rezultātā vai nu neapdrošina, vai mēģinās nemaksāt atlīdzību,» lēsa Ruža.Iepriekšējos gados un arī šogad no valsts atbalsta līdzekļiem lauksaimniecības attīstībai ir paredzēts atbalsts apdrošināšanas polišu (sējumi, stādījumi un lauksaimniecības dzīvnieki) iegādes izdevumu daļējai segšanai, kompensējot 50% no samaksātās polises cenas, DB informēja ZM lauku attīstības atbalsta departamenta Valsts atbalsta plānošanas nodaļas vecākais referents Ritvars Zapereckis.«Ņemot vērā, ka sējumu apdrošināšana ir ļoti aktuāla problēma, «Latraps» ir izteikusi priekšlikumu, kas paredz aktivizēt sējumu apdrošināšanu un kam papildus polišu kompensācijām būtu nepieciešami līdz 800 tūkstošiem latu. ZM ir atbalstījusi šo priekšlikumu un, balstoties uz faktiskajiem rezultātiem, ja būs nepieciešams, vērtēs papildu finansējuma novirzīšanas iespējas no pasākumiem, kuros aktivitāte ir zema un plānotais finansējums nav apgūts,» stāstīja ZM pārstāvis.

Kategorijas

Kategorijas