ZZ.lv ARHĪVS

Narkologs: meitenes pašlaik vairāk pievēršas smēķēšanai

> Diena.lv

2012. gada 23. janvāris 18:38

681
Narkologs: meitenes pašlaik vairāk pievēršas smēķēšanai

Pirmdien laikraksta «Diena» un portāla Diena.lv rīta raidījumā «Dienas rīts» Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis norādīja, ka meitenes pusaudžu vecumā lieto alkoholu tikpat bieži cik puiši. Viņš skaidroja, ka trešdaļa 16 gadus veco meiteņu lieto alkoholu trīs reizes mēnesī.

Narkologs Jānis Strazdiņš portālam Diena.lv atklāj, ka kopumā datu par to, cik daudziem ir problēmas ar alkohola lietošanu valstī nav. «Tādi pētījumi nav veikti, tomēr ir veiktas skolēnu aptaujas par to, cik daudz alkohola viņi lieto.» Aptaujas atklāj, ka vīriešu īpatsvars joprojām ir lielāks nekā sieviešu alkohola lietošanā, tomēr jaunas meitenes šobrīd vairāk pievēršas smēķēšanai.«Ir jāveic profilakse, kuru nepieciešams aizsākt jau ģimenē, pēcāk skolā un sabiedrībā,» iesaka narkologs, lai mazinātu alkohola lietošanu jauniešu vidū. Viņaprāt vajag cīnīties ar nelegālo alkoholu tirdzniecības vietām, veicinot alkohola piedāvājuma apkarošanas programmas. «Bet cīnīties mēs nevaram un negribam. Īpaši alkoholu patērē bezdarbnieki, kuriem vairs nav vēlmes strādāt un darboties,» teic J.Strazdiņš.Arī psihologs Aivis Dombrovskis norāda, ka dzīves jēgas trūkums ir tas, kas noved pie pudeles: «Jaunieši meklē īslaicīgu gandarījumu alkoholā, jo viņi neredz savai dzīvei perspektīvu. Lielākai daļai jauniešu nav tālāku mērķu. Var runāt arī par vērtībām – valstī ir manāmi sašķobījusies vērtību sistēma. Cilvēks neredz vērtību savai nākotnei. Šeit rodas jautājums, vai viņi paši sevi uzskata par vērtību savā valstī?»Psihologs norāda, ka alkoholisma riski meklējami jau ģimenē - «ja nav sakārtotas attiecības, vecāku izbraukšana uz ārzemēm». Tas viss bērnam rada paaugstinātu stresa līmeni. Viņaprāt, teorētiski var teikt, ka ar šo problēmu var cīnīties, tomēr praktiski tas nav realizējamas šobrīd. «Pirmkārt, ir jādod iespēju bērnam sniegt mērķi uz ko tiekties, samazināt stresu, atbalstīt, izdarīt tā, lai viņi redz jēgu savai izglītībai. Pārsvarā jaunieši streso par to, ka viņiem nebūs, kur strādāt, būs jādodas uz ārzemēm, bet to viņi darīt negrib. Ir jādod pārliecība, ka viņi varēs izdzīvot savā valstī. Var piesaistīt arī psihologu un psihoterapeitu palīdzību.»