«Fortum Jelgava» pārdos biomasas stacijā saražoto elektroenerģiju brīvajā tirgū par fiksētu cenu
SIA «Fortum Jelgava» jaunajā biomasas stacijā saražotā elektroenerģija netiks pārdota obligātā iepirkuma veidā, bet gan brīvajā tirgū, un uzņēmums izvēlējies to pārdot par fiksētu cenu konkrētam tirgotājam.
Par to šodien «Sorosa fonda-Latvija» rīkotajā diskusijā «Kā iekļausimies starptautiskos elektrības tirgos un drošās elektriskās sistēmās?» stāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa.Viņa stāstīja, ka stacija saņems atbalstu jaudas maksājuma veidā, līdz ar to atbalsta apjoms būs fiksēts un prognozējams, tas nepakļausies gāzes cenas un inflācijas ietekmei, tas būs pieejams 15 gadu garumā, turklāt tiks piemēroti efektivitātes kritēriji - efektīva kurināmā izmantošana un ierobežots kondensācijas apjoms. Cimdiņa vērtēja, ka atbalsts ir viens no zemākajiem Latvijā, un norādīja, ka viņai nepatiktu, ja to liktu «vienā maisā» ar biogāzi vai biomasu.Savukārt visa koģenerācijas stacijā saražotā elektroenerģija būs jāpārdod brīvajā tirgū. Kompānijai bijušas trīs izvēles iespējas - slēgt divpusēju līgumu ar tirgotāju, kļūt par biržas dalībnieku vai slēgt līgumu ar galapatērētāju, kas būtu nevis mājsaimniecība, bet industriāla būve vai kāds liels rūpniecisks patērētājs.Jau pašā sākumā izslēgta vienošanās ar galapatērētāju, jo šajā gadījumā «Fortum Jelgava» būtu pašai jānodrošina balansēšana, un licies, ka pirmajam stacijas darbības gadam tas būtu pārāk liels risks. Cimdiņa gan neizslēdza iespēju, ka ko tādu varētu darīt nākotnē.Viņa nosauca trīs būtiskākos aspektus, ko uzņēmums izvērtējis. Proti, atvērtu vai fiksētu elektroenerģijas piegādes apjomu, fiksētu vai «spot» cenu, kā arī balansēšanas nodrošināšanu - pašu spēkiem vai arī uzticot kādam citam.Kā skaidroja Cimdiņa, fiksēta piegāde nozīmē, ka ļoti labi jāvar plānot izstrādi un jāspēj nofiksēt apjomu uz nākamo dienu. Ja ir bažas, ka uzņēmums šajā jomā nav profesionālis vai nav drošs ar plānošanu, drošāks tirdzniecības veids ir atvērtā piegāde.Vērtējot variantus, uzņēmums secinājis, ka tirdzniecība biržā ir caurskatāma lieta, taču papildu riskus rada balansēšana, tāpēc uzņēmums vairāk skatījies divpusēja līguma virzienā. Turklāt caur biržu iespējams veikt tikai fiksētu piegādi.Cimdiņa atzina, ka balansēšana bija viens no kritiskākajiem aspektiem, pieņemot lēmumu. Šajā jomā pastāv divas iespējas - nodrošināt pašiem vai slēgt līgumu ar pārvades sistēmas operatoru AS «Augstsprieguma tīkls», maksājot ikmēneša maksu 250 latu apmērā, kā arī rēķināties ar iespējamu pieprasījumu pēc bankas garantijas. Uzņēmums secinājis, ka pirmajā darbības gadā tas negribētu visu darīt pats, tāpēc nolemts deleģēt šo pienākumu kādam citam tirgus dalībniekam, kam ir līgums ar «Augstsprieguma tīklu» un pieredze.Kā skaidroja «Fortum Jelgava» vadītāja, saražojot vairāk par prognozēto, elektrība jāpārdod par balansēšanas cenu, kas var radīt zaudējumus. Līdzīga situācija ir arī saražojot mazāk par prognozēto - tad par balansēšanas cenu jāpērk trūkstošais apjoms.Izvēloties cenu, par kuru pārdot, uzņēmums secinājis, ka ar biržas jeb «spot» cenu, kas atbilst «Nord Pool Spot» ikstundas cenām, var gan nopelnīt, gan zaudēt. Izvēle izdarīta par labu fiksētai cenai, jo nav jāpakļaujas tirgus cenu svārstību riskam.Pasākumā Cimdiņa atgādināja, ka plānotā stacijas siltuma jauda ir 45 megavati (MW), elektriskā jauda - 23 MW, plānotais apjoms gadā siltumam ir 230 gigavatstundas (GWh), bet elektroenerģijai - 110 GWh. Saražotais siltums nodrošinās līdz 85% no Jelgavas centralizētās siltumapgādes.Paredzēts, ka stacija sāks darboties testa režīmā maija vidū, bet ekspluatācijā tiks nodota šī gada septembrī.Komentējot izskanējušo kritiku par staciju, ņemot vērā tās apmērus, Cimdiņa pauda viedokli, ka tā nav kļūdains projekts.Viņa arī atzina, ka nākotnē ir plāns zaļo enerģiju pārdot atsevišķi, taču Latvijā zaļo sertifikātu sistēma vēl nav līdz galam izveidota.Cimdiņa arī norādīja, ka «Fortum» ir liels Ziemeļvalstu enerģētikas uzņēmums, kas darbojas gan siltuma, gan elektrības ražošanas jomā. Ziemeļvalstīs tiek saražota 53,1 teravatstunda (TWh) elektroenerģijas, bet Krievijā - nedaudz virs 20 TWh gadā.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”