ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Boldiševics: vecākiem vairāk jāskaidro veselīga ēdiena nozīme

> BNS
Jelgava

2012. gada 13. marts 19:37

1110
Boldiševics: vecākiem vairāk jāskaidro veselīga ēdiena nozīme

Valdībā pieņemtie noteikumi, ka bērnus nedrīkstēs barot ar frī kartupeļiem, kečupu vai majonēzi, ir vērtējami pozitīvi, turklāt tas nesagādās grūtības ieviest izmaiņas skolēnu ēdienkartē, jo vairākās skolās bērnus jau iepriekš centās ēdināt veselīgi, aģentūra BNS uzzināja, aptaujājot vairākas izglītības iestādes.

Andreja Pumpura Rīgas 11.pamatskolas direktores vietniece izglītības jomā Vija Rasmane norādīja, ka izmaiņas skolai nesagādās īpašas problēmas un tās vērtējamas pozitīvi, turklāt skolēnus jau arī iepriekš mācību iestāde centusies ēdināt veselīgi, piemēram, frī kartupeļi jau līdz šim skolēnu ēdienkartē nebija iekļauti.Arī Rīgas Valda Zālīša pamatskolas direktores vietniece izglītības jomā Lilita Salna pastāstīja, ka skola bērnus cenšas ēdināt pēc iespējas veselīgāk un pieņemtie VM priekšlikumi nekādas problēmas nesagādās.«Skolēni, protams, gribētu gan frī kartupeļus, gan citas lietas, taču tā nav, mēs skolēnus cenšamies ēdināt pēc iespējas veselīgāk,» atzina Salna.Savukārt Rīgas Centra humanitārās vidusskolas direktore Ineta Rudzīte sacīja, ka pieņemtie priekšlikumi pēc būtības vērtējami pozitīvi, taču jāņem vērā arī tas, ka šie jauninājumi var sadārdzināt izmaksas. Arī bērni varētu izrādīt nepatiku, jo lielākoties tie labprātāk ēd to pašu, ko mājās.Pieņemtos priekšlikumus atzinīgi vērtēja arī Latvijas Vecāku apvienība «Vecāki izglītībai, sadarbībai, izaugsmei». Apvienības vadītājs Kārlis Boldiševičs aģentūru BNS informēja, ka jauninājumi skolēniem, kuri ikdienā bija raduši ēst neveselīgu pārtiku, tagad sniegs iespēju nobaudīt arī ko veselīgu.Spriežot par to, kā jaunumus uztvers bērni, Boldiševičs gan atzina, ka zināma nepatika varētu būt vecākajiem skolēniem, kuri, iespējams, līdz šim nav ēduši to veselīgāko ēdienu, tāpēc zināma loma tajā, kā to uztvers bērni, ir vecākiem – viņiem vairāk jāizskaidro veselīga ēdiena nozīme.Jau vēstīts, ka skolu un bērnudārzu ēdienkartēs turpmāk vairs nedrīkstēs iekļaut frī kartupeļus un piedevās piedāvāt kečupu vai majonēzi, savukārt cīsiņiem, sardelēm un citiem gaļas izstrādājumiem būs jāsatur vismaz 70% gaļas.To paredz valdībā otrdien apstiprinātie Veselības ministrijas (VM) priekšlikumi bērnu ēdienkartes uzlabošanai.Noteikts, ka 1.–4.klašu skolēnu ēdināšana būs jāorganizē saskaņā ar komplekso pusdienu ēdienkarti, bet 5.–12.klašu skolēniem – saskaņā ar komplekso pusdienu ēdienkarti vai izvēles ēdienkarti. Izvēles ēdienkartē būs jānorāda ēdienu enerģētiskā vērtība (kcal) un uzturvērtība.Gaļas izstrādājumus (piemēram, desas, cīsiņus, sardeles), žāvētus, kūpinātus, sālītus gaļas un zivju produktus, gaļas un zivju konservus, rūpnieciski ražotus pelmeņus, belašus, saldētas rūpnieciski ražotas kotletes un frikadeles, zivju pirkstiņus, kalmāru gredzenus, burgerus izglītojamo uzturā varēs iekļaut tikai tad, ja tie satur vismaz 70% gaļas vai 60% zivju, nesatur pārtikas piedevas – garšas pastiprinātājus (E620–E650) un krāsvielas, mehāniski atdalītu gaļu un izejvielas, kas ražotas no ģenētiski modificētiem organismiem.Savukārt sāls daudzums šajos produktos nedrīkstēs pārsniegt 1,25 gramus uz 100 gramiem gaļas produkta un 1,5 gramus uz 100 gramiem zivju produkta.Katru dienu bērnu ēdienkartē būs jāiekļauj pārtikas produkti, kas ir bagāti ar saliktajiem ogļhidrātiem (piemēram, rupjmaize, vārīti kartupeļi vai kartupeļu biezenis, vārīti griķi, rīsi vai citi putraimi, graudaugu pārslas, makaroni); dārzeņi, augļi vai ogas, tostarp svaigā veidā (piemēram, dārzeņu salāti, dārzeņu zupa, svaigs auglis, kompots); olbaltumvielām bagāti pārtikas produkti (liesa gaļa, putnu gaļa, zivis (fileja), olas, biezpiens, pākšaugi); piens vai piena vai skābpiena produkti.

Kategorijas

Kategorijas