Ļoti baudāms bezsaturs

2012. gada 23. marts 13:10

387

Pirms došanās uz Jaroslava Ivaškēviča lugas «Ideāls zaglis» pirmizrādi Nacionālajā teātrī uzklausīju drauga viedokli – viņš bija noskatījies ģenerālmēģinājumu. Saturs nesaprotams, aktieru rosībai uz skatuves grūti rast jēgpilnu izskaidrojumu. Dažādu negāciju uzskaitījums mani rosināja pirmizrādei «apbruņoties» ar īpašu pacietību.

Esmu ļoti gandarīts, ka draugs ar saviem iespaidiem mani bija maldinājis. Sākoties izrādei, centos sasprindzināt visu uzmanību uz sižeta ritējumu. Taču drīz vien tam atmetu ar roku, un tā šoreiz bija mana pareizā izvēle. Lugas saturs ir šķietami vienkāršs – kādā dzīvoklī pa logu iekāpis zaglis un paņēmis mīlestības vēstules. Garnadzis nespēj aizmukt, kad mājās atgriežas saimniece, ierodas citi cilvēki. Nekas cits būtisks pēcāk arī nenotiek.Bet par šo tā saucamo bezsaturu nevajag satraukties. «Ideāls zaglis» ir vizuāli krāšņa izrāde par mīlestību un mākslu, franču simbolistu apbrīnošanu un citēšanu. Tas izpaužas izrādes vizuālajā noformējumā ar atsaucēm uz Gustava Klimta un Eduāra Manē gleznām. Ir jāpieņem iestudējuma veidotāju piedāvātais stils un jābauda. Es savu baudu formulējumam izvēlējos no skatuves izskanējušo atziņu, ka sievietes nav jācenšas saprast, tas ir bezcerīgi. Viņas ir jābauda. Izrāde ir patiesi baudāma. Sākot jau ar Mārtiņa Vilkārša scenogrāfiju, Annas Heinrihsones kostīmiem, beidzot ar režisores Indras Rogas radīto īpašo noskaņu. Tajā organiski iekļaujas aktieri Inga Misāne, Ģirts Liuziniks, Normunds Laizāns. Jūtu ķīmija, kas ik pa laikam uzvirmo gaisā, rosina ne tik daudz domāt par notiekošo, kā baudīt to spēli, ko uz skatuves esošie tēli dēvē par mīlestību, tās nozagšanu un centieniem nozagto atgūt. Pieļauju, ka iestudējums nepiedzīvos garu skatuves mūžu, jo tas nav viegli uztverams spraiga sižeta tingeltangelis. Tiem, kas vēlas šo izrādi baudīt, iesaku pasteigties ar tās noskatīšanos.

ZZ.lv ARHĪVS

Ļoti baudāms bezsaturs

Kategorijas