LAMB: Autovadītājs nav «slaucama govs»
Laikā, kad Latvijas makroekonomikā vērojam atveseļošanās tendences, un valdība plāno dažādu nodokļu samazināšanu, pienācis laiks izvērtēt obligāto maksājumu apjomu, kuru jāmaksā autovadītājiem.
Salīdzinot Baltijas valstu autovadītāju nodokļu un nodevu maksājumu apjomu atklājas, ka šajā ziņā Latvija joprojām ir absolūtā līdere, kas bremzē mūsu konkurētspēju un pievilcību kopējā Baltijas ekonomiskajā telpā. Tādēļ aicinām uz diskusiju par pakāpenisku autovadītāju obligāto maksājumu samazināšanu Latvijā, lai mēs kļūtu konkurētspējīgi un panāktu patiesu izrāvienu. Lai Latvija dažādos tautsaimniecības attīstības reitingos vienmēr nebūtu kā trešais tēva dēls. Maksājumu izlīdzināšana Baltijas valstu autovadītājiem dotu tikai ekonomisku stimulu pilnvērtīgākai attīstībai, jo tieši zemāki nodokļi veicina ekonomikas, tajā skaitā uzņēmējdarbības attīstību. Lielākai daļai iedzīvotāju auto ir viņu ekonomiskās dzīves svarīgs elements, tās rezultātā tiek radīta kāda vērtība, kuru apliek ar nodokli, tādejādi pildot valsts maku.Ja jau makroekonomiskā situācija valstī ir cerīga un tiek plānots, ka līdz 2015. gadam IIN Latvijā tiks pakāpeniski samazināts un sasniegs 21%, tiks samazināti nodokļi darbaspēkam, tiek diskutēts par iespēju samazināt PVN un solīts palielināt neapliekamo minimumu un summu par apgādājamiem, kādēļ autovadītāji, kas ir sabiedrības aktīvākā daļa un nodrošina valsts budžeta ieņēmumus, joprojām tiek izmantoti kā "slaucamas govis" un viņu maksājumu apjoma samazinājums pat netiek apspriests. Ja uzņēmumam par saviem transporta līdzekļiem būs jāmaksā mazāk, tas atstātu ietekmi arī uz inflācijas pieaugumu!Šobrīd izdevumi, lai ar tikko nopirktu auto drīkstētu braukt Latvijā, septiņpadsmit reizes pārsniedz izdevumus Igaunijā un trīs reizes Lietuvā. Kaimiņos nav jāmaksā par pirmo reģistrāciju un nav dabas resursu nodokļa, kura ietekme uz vides tīrību līdz šim ir miglā tīta. Pie kam Lietuvā tehniskā apskate ir reizi divos gados, kas arī atstāj iespaidu uz izdevumiem par auto. Ja vēl šīm nodevām būtu konkrēta ietekme uz ceļu kvalitāti, tomēr aizvadītajā gadā netika uzbūvēts neviens metrs jaunu ceļu. Savukārt, salīdzinot izdevumus pirmo trīs gadu laikā, Latvijas autovadītājs samaksā 757 eiro, lietuvietis 42, bet igaunis 195 eiro. Tajā pat laikā maksa par degvielu trīs kaimiņvalstīs ir līdzīga un Latvijā dažkārt pat nedaudz augstāka. Mūsu ekonomikas atveseļošanās dod ne tikai iespēju, bet rosina nepieciešamību diskutēt par maksājumu sloga samazināšanu autovadītājiem kā ekonomiski aktīvākajai sabiedrības daļai.Autoklubam LAMB kā sabiedriskai organizācijai ir 20 gadu pieredze satiksmes drošības procesu analīzē. Dalība Starptautiskajā automobiļu federācijā, kurā ir miljoniem biedru 132 pasaules valstīs, sniedz zināšanas par satiksmes drošības aktualitātēm piecos kontinentos, tādējādi paverot iespēju salīdzinājumiem un labākās prakses meklējumiem Latvijas satiksmes drošībai.Informāciju sagatavoja Juris Zvirbulis, autokluba LAMB prezidents, Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”