Šopavasar bedru izraisīto auto bojājumu rekords ir 2500 latu vērts; Jelgavā bojājumi nav pieteikti
Visbiežāk no bedru izraisītiem bojājumiem transporta līdzekļi cieš februārī un martā, kad sākas pavasaris un uz ceļa parādās arvien jauni seguma defekti. Atskatoties uz šī gada bedru periodu, apdrošināšanas sabiedrība «Balta» ir novērojusi, ka, salīdzinot ar februāri, marts bijis par 30 procentiem «bagātāks» ar bedru izraisītiem apdrošināšanas pieteikumiem.
«Apdrošināšanas sabiedrības «Balta» novērojumi liecina, ka diemžēl sliktā ceļu seguma dēļ KASKO pieteikumu skaits ik gadu pieaug, apliecinot, ka Latvijas autoceļu un pilsētas ielu stāvoklis neuzlabojas. Savukārt lielākais zaudējums, kas šī gada martā kompensēts par nekvalitatīva ceļa seguma izraisītiem bojājumiem, sasniedzis 2500 latu, kad transporta līdzeklim, iebraucot bedrē, bojāts priekšējais bamperis, lukturi un radiators,» informē uzņēmuma pārstāve Inga Bite. Šī summa pat pārsniedz pagājušā gada rekordu, kad tika fiksēts gadījums ar transporta līdzeklim nodarītiem bojājumiem 2038 latu apmērā. Apmēram 50 procentos gadījumu no visiem nekvalitatīva ceļa nodarītajiem zaudējumiem martā cietusi tieši transportlīdzekļu labā puse - viena vai abas riepas, diski, līdz pat spārnu bojājumiem. «Tas skaidrojams ar to, ka asfaltbetonā tāpat kā jebkurā citā priekšmetā plaisas veidojas no malas. Savukārt uz ceļa asfaltbetons satiekas ar nomali, kur šis klājums ir birstošs. Šajā vietā ūdens vieglāk pakļūst zem seguma un laika apstākļu iedarbībā veic savus posta darbus, tāpēc, pārvietojoties pa asfalta segumu, autobraucējiem vairāk jāuzmanās tieši no bedrēm, kas izveidojušās brauktuves labajā pusē,» skaidro apdrošināšanas sabiedrības «Balta» atlīdzību direktors Ingus Savickis.Gada aktīvākajā bedru periodā – februāra beigās un marta sākumā, apsekojot autoceļus un vietas, kur biežāk notikuši negadījumi nekvalitatīva ceļu seguma vai bedru dēļ, konstatētas arī autobraucējiem kritiskākās vietas. Šajā laikā visvairāk atlīdzību pieteikumu saņemts par negadījumiem Rīgā, savukārt reģionos negadījumi visbiežāk reģistrēti pie Ropažiem, Valmieras un Ventspils.«Par negadījumiem Jelgavā gan martā, gan kopumā šogad mēs nevaram neko teikt – negadījumu nav bijis. Acīmredzot varam secināt divas lietas – vai nu jelgavnieki diezgan labi pazīst savas ielas un neiekļūst negadījumos, vai arī Jelgavas ielas ir pieņemamā stāvoklī,» situāciju Jelgavā komentē I.Bite.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”