Brīnītos pat Vinsents van Gogs

2012. gada 1. maijs 12:16

748

Dekupāžas tehnikas atslēgvārdi ir: nokrāsot, izgriezt, pielīmēt, nolakot. Jebkurš defekts prasmīga rokdarbnieka izpildījumā kļūst par efektu. Šo tehniku bagātie florencieši 17. gadsimta Itālijā dēvēja par nabago ļaužu mākslu. Indra Liepa, Bauskas mākslas salona «Meistars Gothards» vadītāja, domā, ka Latvijā dekupāža nemaz nav lēts prieks, jo materiāli ir dārgi. Toties iztērēto naudu atsver rezultāts.

Ir vērts pamēģinātIndra dekupāžas tehniku apguvusi pie profesionāliem speciālistiem un tagad pati vada nodarbības. Viņasprāt, katram ir vērts to pamēģināt. Studente Zane Gorškova mākslas salonā iegriezās cita iemesla dēļ, bet spontāni kļuva par mācekli. Intensīvā procesā pavadīto piecu stundu pietika, lai Zane, kurai nebija nekādu priekšzināšanu, apgūtu dekupāžas pamatprincipus. Dekupāža ir ātri un saskaņoti veicamu darbību cikls, bet var strādāt arī lēnāk. Tehnikas priekšrocība slēpjas kļūdu novēršanas daudzās iespējās. Precīzi un līgani Indra izvēlējās «reanimēt» vecu koka ķeblīti. Vispirms viņa notīrīja un nomazgāja virsmu. Tas ir jādara vienmēr. Nav svarīgi, vai pārveidošanai tiks pakļauts koka, stikla, fajansa, porcelāna, plastmasas vai kāda cita materiāla priekšmets, izņemot tekstilijas. Pēc tam Indra ķeblīti noklāja ar pamata jeb grunts krāsu un ļāva nožūt. Virsmas turpmāko apstrādi veica Zane. Ar akrila krāsu, kas ir ūdenī šķīstoša, viņa ķeblīti nokrāsoja gaišā pamattonī. Pēc tam skolotāja un mācekle izvēlējās speciālu, ofseta tehnikā ar zīmējumu apdrukāta rīspapīra loksni. No tās vajadzēja izplēst atsevišķus motīvus, ko uzlīmēt uz ķeblīša virsmas. Ar speciālu līmi (var izmantot arī parasto PVA) Zane piestiprināja apdrukātā papīra fragmentus, lietojot mīkstu, plakanu otu. Papīru ar līganām kustībām nogludina no vidusdaļas uz malām, lai tas nesakrunkotos. Plaisu tīklojums Starp zīmējuma fragmentiem uz soliņa virsmas paliek pamattoņa gaišā virsma. Zane stāsta, ka, ieklājot speciālu dekupāžas krāsu, tajā rodas dabiska ieplaisājuma efekts. Brīvos laukumus tika nolemts ietonēt piesātināti sarkanīgus. Dekupāžas izcilākais efekts ir plaisu tīklojums, bet tam jābūt harmonijā ar zīmējuma fragmentiem. Noslēgumā virsmu pārklāj ar caurspīdīgu laku, lai tā kļūtu ūdensizturīga. «Šīs tehnikas profesionāļi spēj radīt tādu efektu, ka, piemēram, van Goga gleznas amatiera veidotu un dekupāžas mākslinieka papildinātu kopiju nezinātāji uzskatīs par oriģinālu,» joko Indra Liepa. Viņas paziņa esot tiktāl aizrāvusies, ka jaunu dzīvi piešķīrusi pat savām vecajām kurpēm. Indra uzsver: «Apstrādāt drīkst tikai tās apavu daļas, kas nelokās: papēžus un platformu. Arī vējjakas, kleitiņas, bikšu atjaunināšanai dekupāža noderēs. Vienīgi, darbojoties ar tekstilijām, apstrādājamais auduma fragments vispirms jānostiprina rāmītī, apakšā ieklājot stingru kartonu. Auduma virsmu pēc dekupēšanas fiksē ar siltu gludekli, bet kokam, fajansam, stiklam, mālam, plastmasai izmanto speciālo laku. Dekupāžas visneprātīgākās idejas var atrast interneta portālā www.livemaster.ru.»

ZZ.lv ARHĪVS

Brīnītos pat Vinsents van Gogs

Kategorijas