Augi mostas un prasa ēst

2012. gada 1. maijs 12:19

1946

Par spīti netipiski siltajam laikam līdz pat gadumijai un tikpat pārsteidzošajam spelgonim februārī, košumaugi, augļu koki un krūmi pavasari sagaidījuši bez lieliem zaudējumiem, «Dzīvespriekam» saka aptaujātie dārzkopības eksperti. Aprīļa vidū augi jau kārtīgi pamodušies, tāpēc jāsteidzas tos ne tikai paēdināt ar pirmo mēslojumu, bet tūdaļ arī jāsargā no slimībām, kas jau sāk savu melno darbiņu.

«Šis ir ļoti normāls pavasaris,» izrādot stādu placi, saka kokaudzētavas «Dimzas» saimnieks Guntis Vītoliņš. Ilgais un siltais rudens gan pērnā gada nogalē dažiem augiem pamodinājis atsevišķus zariņus, tādēļ pa pumpuram šopavasar izsalis, tomēr kopumā zaudējumi mērāmi normāla vidējā gada apjomā – ap diviem procentiem dēstu.Kadiķi izrāda krāsu dažādībuSpilgtāk nekā citus gadus šopavasar vērojami tā sauktā sniega apdeguma bojājumi. Tie rodas, kad sniegs vēl klāj auga saknes, bet zaļā masa skujeņiem jau atsegta. Siltie saules stari virsējo auga daļu pamodina, sulas tajā sāk cirkulēt, tomēr sakņu sistēma vēl dziļā miegā. Tādējādi šūniņas plīst un atmirst, un auga viena puse, ko «apstaigājusi» saule, nobrūnē. Čakli dārznieki apstādījumu jutīgākos augus no marta saules pasargā, ietinot agrotīklā vai citā materiālā, kas atstaro sauli. Ar sniega apdegumu likvidēšanu, izgriežot nokaltušos zarus, gan nevajag forsēt. Pieredzējušais stādaudzētājs iesaka nogaidīt, kad augi sāks zaļot – tad arī varēs redzēt, cik nopietns bijis postījums. Vēl visu aprīļa pirmo pusi dārzos savu krāsu dažādību izrādīja gan skujeņi, gan lapu koki un krūmi, krāsojot vainagu no spilgti dzelteniem līdz brūnganiem toņiem. Piemēram, kadiķi šopavasar rotājas neredzētās krāsās – daļa šķirņu ir purpursarkanas, citas oranžīgas, bet dažs skujenis var šķist ziemu neizturējis. Tomēr tas ir tikai māns – sākoties veģetācijai, vainags atkal iegūs šķirnei raksturīgo krāsu. Novāc gružus un piebaroKad augsne pamazām iesilusi un modina augus, galvenais darbs pēc dārza sakopšanas ir ziemas nogurdināto augu piebarošana. Pirmās minerālmēslu saujas apstādījumos jākaisa, tiklīdz augi paši parāda – veģetācija atsākas. Spēcināti ar barības vielām, kurās vairāk slāpekļa, ziemcietes, koki un krūmi saņemsies straujāk. Zālienu eksperts Ansis Birznieks iesaka – ja laika apstākļi līdz šim to nav ļāvuši izdarīt, ļoti svarīgi nekavēties un rūpīgi nogrābt sauso zāli un sūnas. «Vēl labāk zālienu apstrādāt pamatīgāk – aerēt, vertikulēt, piesēt un nomēslot ar komplekso minerālmēslojumu, kam palielināta slāpekļa deva. Ja zālienā ieviesusies sūna, noderēs speciāls mēslojums pret to, taču, ja ar sūnu grib tikt galā pavisam, jāķeras pie augsnes virskārtas nomaiņas un jauna zāliena sējas. Pēc mēslošanas zālienu arī kārtīgi aplej.Universālais palīgs – bordoPašlaik, kā «Dzīvespriekam» rakstīja februārī, ir arī īstais laiks sakopt augļu koku vainagus, ja vēlas tos atjaunot. Augļkopības eksperts Edgars Rubauskis ar šķērēm dārzā iesaka rosīties līdz brīdim, kad saplaukst pumpuri vai tie nedaudz sāk vērties. Ziedēšanas laikā maija vidū un vēlāk ābeļu un citu augļu koku zarus retina, lai samazinātu koka augumu un nemudinātu dzīt jaunos zarus. Vēl svarīgāk par zaru griešanu aprīlī ir savlaicīgi augus pasargāt no slimību ietekmes. Sēņu ierosinātās kaites (vēzis, puves, rūsas) izplatās ar sporām, kas izlido, saplaukstot pumpuriem. Tā kā neprofesionāliem dārzniekiem pie spēcīgiem ķīmiskas izcelsmes fungicīdiem tikt grūti, labākais palīgs ikvienā augļu dārzā būs bordo šķidrums. Tas ir vara sulfāta un dzēstu kaļķu maisījums, tāpēc tas ne tikai pasargās no kaitēm, bet arī kalpos kā mēslojums. To lieto 0,5 līdz trīs procentu koncentrācijā, pagatavojot atbilstoši instrukcijā minētajam. Bordo šķidrumu jaucot, jāievēro noteikums, ka vara sulfāta šķīdums jālej klāt kaļķa pienam, bet ne otrādi, jo reakcijai jānoris sārmainā vidē. Pretējā gadījumā iegūst zemas kvalitātes Bordo šķidrumu, kas vāji pielīp augu virsmai, jo koloidālās daļiņas ir lielas un ātri izgulsnējas. Pareizi jaukts labi pielīp augu lapām un stublājiem un ilgstoši aizsargā no inficēšanās. Bordo šķidruma trumpis ir tas, ka varš iesūcas sēņu sporās un tās aiziet bojā. Augļkopis gan uzsver – jēga no šķidruma būs tad, ja to nežēlos. Koka vainags jāapsmidzina tā, ka tek. Bordo šķidrumu smidzina pirms pumpuru plaukšanas – tā sauktajā konusa stadijā, kad pumpurs jau koši zaļš, bet vēl neveras. Ja laiks sauss, fungicīds turēsies pie zariem, tāpēc atkārtoti jāsmidzina tikai maijā pirms un pēc ziedēšanas. Arī pret laputīm, tīklērču kūniņām, pangērcēm, tinējsmecerniekiem, lapu blusiņām un citiem insektiem ar smidzināšanu «jāatvēzējas» tikai maijā, kad kaitnieki, izlīduši no ziemas guļas aiz pumpura zvīņām vai koka mizas, sāk rosīties.

ZZ.lv ARHĪVS

Augi mostas un prasa ēst

Kategorijas