Tukuma, Jelgavas, Ozolnieku un Kokneses novadi LPS darbu kopumā vērtē pozitīvi
Tukuma, Jelgavas, Ozolnieku un Kokneses novadu pašvaldību vadība Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) darbu kopumā vērtē pozitīvi, savukārt Aizkraukles novada vadībai ir atturīgāka nostāja, taču par izstāšanos nedomā, aģentūra LETA uzzināja, aptaujājot pašvaldības.
Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs (Tukuma pilsētai un novadam) rezumēja, ka Tukuma novada pašvaldība daudzus jautājumus risina sadarbībā ar LPS un arī turpmāk to darīs, piedaloties arī LPS 23.kongresā, kas notiks 18.maijā Preiļos.Arī Kokneses novada pašvaldībā jautājums par izstāšanos no LPS nav skatīts un apspriests, aģentūru LETA informēja Kokneses novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Anita Šmite. Viņa skaidroja pašvaldības nostāju, ka katram reģionam, novadam, tajā skaitā arī lielajām pilsētām, ir savas dažādas problēmas un intereses, un LPS ir ļoti grūti iegūt vienotu pašvaldību viedokli.Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris (V) uzskata, ka pašvaldībām nebūtu jāizstājas no LPS. Šāda organizācija ir vajadzīga, lai vienoti risinātu dažādas problēmas pašvaldībās. Katra pašvaldība vienlaikus ir gan konkurenti, kuri cīnās par finansējuma piesaisti, gan domubiedri, lai vienoti panāktu vēlamo rezultātu savai pašvaldībai, skaidroja Vingris.Kokneses novada pašvaldība uzskata, ka līdz šim viss ir bijis korekti. Piemēram, pieņemot valsts budžetu, ar LPS palīdzību tika panākti labāki noteikumi.Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (ZZS) LPS darbu un pārstāvniecību vērtē pozitīvi. «Vairākkārt esam saskārušies ar patiešām argumentētu nostāju un spēcīgu mugurkaulu no LPS puses, aizstāvot pašvaldību intereses un rosinot izmaiņas likumdošanā vai valdības diskusijās. Katrā ziņā mums nevienā brīdī nav bijis pamata apšaubīt LPS darbu vai celt jebkādus iebildumus,» secināja Caune, kas vada pašvaldību ar pierobežas pagastiem pie Lietuvas.«Acīmredzot ir kādi iemesli, kas likuši Krāslavas novada pašvaldībai paust tik kardinālu un uzmanību piesaistošu soli, - diemžēl iemeslus nezinu un neņemos izteikt minējumus vai varbūtības. Ja nu vienīgi tas ir bijis žests vērst uzmanību uz Latgales reģiona problemātiku. Tad viennozīmīgi daudz vairāk problēmu var atrisināt, līdzdarbojoties LPS,» pauda Caune.Arī Ozolnieku novada pašvaldība līdz šim veikto LPS darbu vērtē pozitīvi un nav plānojusi izstāties no LPS. «Protams var uzskatīt, ka ikvienai organizācijai ir iespēja darboties vēl aktīvāk un sasniegt labākus rezultātus, tāpat arī LPS, bet kopumā pašvaldība to vērtē pozitīvi,» skaidroja Ozolnieku novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Kairiša.Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums (Vidzemes partija) LPS darbā saskata gan pozitīvo, gan trūkumus, taču par izstāšanos no LPS pašvaldība pagaidām nedomā.Kā ziņots, Krāslavas novada pašvaldība nolēmusi izstāties no Latvijas Pašvaldību savienības (LPS), par šādu rīcību aizvadītajā domes sēdē vienbalsīgi nobalsojuši visi pašvaldības deputāti.LPS, kura ir tiesīga pārstāvēt pašvaldības to sarunās ar Ministru kabinetu un kuras galvenie mērķi tiek definēti kā pašvaldību kopīgo problēmu risināšana un pašvaldību interešu aizstāvēšana, šodien neatbalsta reģionu vienlīdzīgu attīstību, uzskata Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (ZZS).Ja, pateicoties LPS līdzdarbībai, ir pieņemta un darbojas, piemēram, Piejūras programma, tad minētā organizācija joprojām neko nav izdarījusi, lai tiktu izstrādāta un darbotos programma, kas veicinātu dzīves vides uzlabošanos pierobežas pašvaldībās, norādīja Upenieks.LPS izveidota jau 1991.gadā, bet pa šo laiku pašvaldības nav kļuvušas patstāvīgākas. Tām aizvien vairāk nākas nodarboties ar sociālās palīdzības jautājumiem. Savukārt nesakārtotās infrastruktūras dēļ pierobežas reģionos ir apgrūtināta investīciju piesaiste un daudzu pašvaldību attīstības iespējas ir visai apšaubāmas, norāda Upenieks.Ja nekas nemainīsies, situācija, kas patlaban izveidojusies LPS, laika gaitā veicinās aizvien lielāka pašvaldību skaita izstāšanos no organizācijas, prognozēja Krāslavas novada domes priekšsēdētājs.LPS padomniece Olga Kokāne aģentūrai LETA norādīja, ka Krāslavas novada pašvaldības apgalvojumi esot nepamatoti. «LPS sastāvā ir visas pašvaldības, tā ir nevalstiska organizācija, un tās politiku nosaka visi organizācijas biedri,» skaidroja Kokāne.LPS pārstāve pastāstīja, ka no organizācijas ik pa laikam ir kāda pašvaldība izstājusies, viena pat to 20 gadu laikā izdarījusi trīs reizes, bet tad iestājusies atpakaļ. «Mēs to slimīgi neuztveram un pēc tam nekādas represijas neveicam,» pauda Kokāne.Vēlmi tikties ar Krāslavas pašvaldības deputātiem izteicis LPS priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”