Datora lomu pārņem mākoņi
Pēdējos divos gados nereti izskanējušajam šķietami neloģiskajam terminam «mākoņu skaitļošana» nav nekā kopīga ar «gaisa grābstīšanu». Tā ir fundamentāla un tuvākajā nākotnē neizbēgama parādība datoru lietošanas lauciņā.
Patiesībā jau tagad daudzi no mums neapzināti lieto pēc mākoņu skaitļošanas principiem būvētus servisus. Viens no pazīstamākajiem ir e-pastu serviss Gmail, kas ne tikai glabā vēstules, bet arī piedāvā kalendāru darbu plānošanai, dokumentu krātuvi, teksta redaktoru un citus noderīgus pakalpojumus. Kādēļ gan «Google» pakalpojums dēvējams «debešķīgajā» vārdā? Tādēļ, ka visi dati tiek glabāti nevis lietotāja datorā, bet gan pakalpojumu sniedzēja izmantotajos serveros jebkurā pasaules malā un tiem var piekļūt no jebkura datora, attiecīgajā mājas lapā ievadot lietotāja vārdu un paroli.Dati gaisāTas nozīmē, ka, pat dodoties uz svešām zemēm, datu nesējs nav jāņem līdzi. Vajadzīgo informāciju var noglabāt «mākonī» un piekļūt tai kaut ar mobilo tālruni. Un jūs nekad neuzzināsiet, kur tieši glabājas dati, jo tie var būt izkaisīti pa serveriem faktiski jebkurā apdzīvotā kontinentā. Protams, ka šādos apstākļos mostas aizdomas – vai tiešām manus datus neviens nevar nozagt? Atbilde nav vienkārša, jo draudu pakāpe atkarīga no pakalpojuma sniedzēja. Ja tas ir atpazīstams, sevi apliecinājis uzņēmums, pie tā dati būs lielākā drošībā nekā paša zibatmiņā, kas var izkrist un pazust. Turklāt mākoņošanas priekšrocība ir tāda, ka dati saglabājas pat tad, ja dators ir pagalam. Galvenais – neaizmirst paroli. Par pārējo parūpēsies pakalpojuma sniedzējs, nodrošinot gan rezerves kopiju, gan datu šifrēšanu. Mākoņošana kļūst aizvien populārāka un pieejamāka. Piemēram, virtuālai datu krātuvei dropbox.com, ko var izmantot kā ārējo cieto disku, iespējams piekļūt gan ar datoru, gan viedtālruni. Tas nozīmē, ka tajā var glabāt svarīgākos datus gluži kā atmiņas kartē. Iekopēšana ir ārkārtīgi vienkārša un ērta, turklāt divu gigabaitu telpa pieejama bez maksas. Ja dokumentiem «kastītē» kļūst par šauru, var piepirkt vairāk telpas.Nepiestūķē datoru!Mākoņošana saistās ne tikai ar datu glabāšanu. Daudzi izstrādātāji ļauj tīmeklī lietot dažādus rīkus, neielādējot tos savā datorā. Piemēram, labi zināmā «Microsoft» biroja programmu paka «Office» tagad ir pieejama «Microsoft» uzturētajā live.com mājas lapā. Reģistrējoties lietotājs iegūst piekļuvi programmu «ekonomiskajām» versijām, kas tomēr ļauj pilnvērtīgi strādāt un noglabāt dokumentus tīmeklī.Līdzīgu pakalpojumu tīmeklī ir bez skaita. Izdaudzinātākie no tiem ir prezi.com prezentāciju veidošanai tīmeklī, pixlr.com fotogrāfiju apstrādei un nu jau leģendārais YouTube.com video «graizīšanai» un izrādīšanai miljoniem līdzcilvēku.Netrūkst arī dažādu korporatīvo risinājumu, kas ļauj uzņēmumiem izvairīties no programmatūras un serveru iegādes, atdodot rūpes par datiem un komunikācijas rīkiem ārpakalpojumu sniedzējiem. Uzņēmumiem gan parasti šie pakalpojumi ir par samaksu, taču piedāvājumi parasti ir pietiekami izdevīgi, turklāt globālā mērogā videi draudzīgāki. Mākoņskaitļošanā serveri tiek maksimāli piepildīti, kamēr iepriekšējās desmitgades populārākajā datu uzglabāšanas formā uzņēmumiem jāuztur savi, bieži vien pustukši, serveri.Derēs arī uzņēmējiemAr klientiem strādājošajiem uzņēmumiem noteikti noderēs «programmas kā serviss» tipa aplikācijas biznesa uzturēšanai. Tas nozīmē, ka uzņēmumam vairs nav jāuztur pašu gatavotas programmas. Lētāk ir pielāgot savām vajadzībām kāda pakalpojuma sniedzēja variantus. Papildu pluss ir tāds, ka uz mākoņpakalpojumu bāzes veidotās aplikācijas ir kompaktas un ātras, paredzētas lietošanai tīmeklī. Labākie piemēri ir salesforce.com un force.com. Īpaši vieglas platformas piedāvā arī «Yahoo Pipes» un dapper.net.Pašos pirmsākumos mākoņu skaitļošana galvenokārt saistījās ar e-pasta servisu un drošības pakalpojumiem. Arī šodien tie nekur nav pazuduši. Piemēram, mēstuļu «novadīšanai» ļoti labi noderēs «Postini», vīrusu pamanīšanai un aplikāciju uzraudzīšanai var izmantot «Mercury» izstrādātos produktus.Nākotnē dominēs plāni, viegli datori, un galvenā prasība būs ātrs interneta pieslēgums, jo vairākums datu un darbarīku glabāsies «mākoņos», un datori būs vajadzīgi tikai tādēļ, lai tiem piekļūtu.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”