ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Ekonomikas ministrija: 10% sociālo zinātņu, komerzinību un tiesību speciālistu būs jāmeklē cita profesija

> Db.lv
Jelgava

2012. gada 4. jūlijs 17:29

358
Ekonomikas ministrija: 10% sociālo zinātņu, komerzinību un tiesību speciālistu būs jāmeklē cita profesija

Vislielākais darbaspēka ar augstāko izglītību piedāvājuma pārsvars pār pieprasījumu var veidoties sociālajās zinātnēs, komerczinībās un tiesībās, secinājusi Ekonomikas ministrija (EM).

Disproporcija starp pieprasījumu un piedāvājumu šajā grupā līdz 2020. gadam pieaugs, un apmēram 10% šādu speciālistu būs spiesti strādāt citā profesijā, kas neatbilst iegūtai izglītībai. Piedāvājums pārsniegs pieprasījumu arī tādās izglītības jomās kā humanitārās zinātnes un māksla, izglītība un pakalpojumi, liecina EM sagatavotās vidējā (līdz 2020.gadam) un ilgtermiņa (līdz 2030.gadam) darba tirgus prognozes, kas izstrādātas, balstoties uz Ekonomikas ministrijas tautsaimniecības attīstības un demogrāfijas scenārijiem.«Latvijas ekonomika nākamajās dekādēs turpinās strukturāli mainīties par labu eksportējošām nozarēm ar augstāku pievienoto vērtību. Lai sagatavotos un pielāgotos šīm izmaiņām, ir jāveic apsteidzoši pārkārtojumi darba tirgū,» uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.Līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos, Latvijā jau pašlaik pakāpeniski palielinās pieprasījums pēc darbaspēka. Tomēr nākotnē nevar rēķināties ar strauju nodarbinātības pieaugumu, jo izaugsme lielākā mērā balstīsies uz produktivitātes kāpumu, min EM. Ministrija prognozē, ka vidējā termiņā, neveicot apsteidzošus pārkārtojumus darba tirgū, saglabāsies jūtamas disproporcijas starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu. No vienas puses to noteiks neatbilstības starp darba tirgū pieprasītajām un piedāvātajām prasmēm, no otras - darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma reģionālās disproporcijas.Sociālajās zinātnēs, komerczinībās, izglītībā un pakalpojumos speciālistu varētu būt pārāk daudz, savukārt citās izglītības jomās var nākties saskarties ar nepieciešamo speciālistu iztrūkumu – lai nodrošinātu tautsaimniecības vajadzībām atbilstoša darba spēka veidošanos, augstākajā izglītībā ir jāpalielina piedāvājums inženierzinātnēs, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, kā arī atsevišķās veselības aprūpes jomās.Vislielākās problēmas atrast darbu būs iedzīvotājiem ar pamata vai vispārēju vidējo izglītību – bez apgūtām prasmēm kādā no profesijām. Šādi iedzīvotāji nākotnē varētu veidot pusi no kopēja bezdarbnieku skaita, lēš EM. Vidējā izglītībā pašlaik mainās audzēkņu skaita sadalījums starp vidējo profesionālo un vidējo vispārējo izglītību, tomēr, lai vidējā termiņā novērstu iespējamās disproporcijas darba tirgū, izmaiņām par labu vidējai profesionālai izglītībai ir jānotiek straujāk.Vidējā profesionālajā izglītībā jāpalielina piedāvājums lauksaimniecības speciālistu sagatavošanā, metālapstrādes, mašīnbūves un tām radniecīgu jomu speciālistu sagatavošanā, rūpniecisko iekārtu un mašīnu operatori sagatavošanā, kā arī atsevišķu pakalpojumu nozaru speciālistu sagatavošanā – informācijas apstrādē, viesnīcu, restorānu un tūrisma jomā.Jauniešiem, domājot un pieņemot lēmumus par savu nākotnes profesiju, jāapzinās, ka ekonomika nepārtraukti mainās, skaidro D. Pavļuts. «Šodien mēs vēl nezinām, kādus speciālistus tirgus prasīs rīt vai parīt, tomēr diezgan droši varam teikt, ka pieprasījums pēc ražošanas tehnoloģiju speciālistiem, inženieriem un citiem eksakto zinātņu profesionāļiem pieaugs. To varam vērot jau tagad. Vienlaikus ne tikai jauniešiem, bet arī jau darba gaitas sākušajiem ir jābūt gataviem dzīves laikā mainīt savu nodarbošanos atbilstoši izmaiņām ekonomikā,» tā viņš.EM kā risinājumus piedāvā uzlabot dažādu institūciju sadarbību, veicināt aktīvu darba devēju līdzdarbošanos potenciālā darba spēka kvalitātes pilnveidošanā.

Kategorijas

Kategorijas