Sāks diskusiju par pašvaldību darba reformu, tostarp iespēju samazināt deputātu skaitu

2012. gada 11. jūlijs 09:04

793

Sāks diskusiju par pašvaldību darba reformu, tostarp iespēju samazināt deputātu skaitu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) šodien sāks plašāku diskusiju par pavasarī piedāvātajām iniciatīvām, kas paredz samazināt vietējo deputātu skaitu, kā arī noteikt amatu savienošanas ierobežojumus, liedzot lielāku novadu deputātiem vienlaikus ieņemt amatus pašvaldības administrācijā, iestādēs un kapitālsabiedrībās.

Ministrs šodien rīkos tikšanos ar visu ieinteresēto pušu piedalīšanos, uz to uzaicināti arī Saeimas, nevalstisko organizāciju un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvji un to varot uzskatīt par plašākas diskusijas uzsākšanu, iepriekš vēstīja laikraksts "Diena".Diskusija pamatā būs par Sprūdža aicinājumu samazināt deputātu skaitu pašvaldībās, ko pēc novadu reformas palielināja, lai nodrošinātu visu pagastu pārstāvniecību. Ministrs uzskata, ka pēc pagastu apvienošanas ir pagājis pietiekami ilgs laiks un pēc šāda principa noteikts domes sastāvs vairs nav pamatots. Rīgā ir piedāvāts samazināt deputātu skaitu no 60 uz 35 domniekiem. Ministrs arī ierosina pašvaldībās ar vairāk nekā 5000 iedzīvotājiem noteikt ierobežojumus deputātam strādāt izpildvarā, bet pašvaldībās ar vairāk nekā 20 000 iedzīvotāju, tajā skaitā visās lielajās pilsētās, - liegt deputātiem darboties izpildvarā, pašvaldību institūcijās un kapitālsabiedrībās.Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) aptaujājusi pašvaldības par ministra piedāvājumu un lielākā daļa pašvaldību to neatbalsta. Kā iepriekš vēstīja laikraksts "Diena", tā uzrunātie vietējie līderi gan atzinuši, ka atsevišķi ierosinājumi ir pamatoti.Aptaujāto vairākums piekrīt vienīgi tam, ka domes priekšsēdi varētu atcelt no amata tikai ar divu trešdaļu balsu vairākumu. Sprūdžs gan atzīmē, ka tieši šim priekšlikumam nav koalīcijas atbalsta, turklāt tas varētu izraisīt arī juristu iebildes, ja domes priekšsēdi ievēlētu ar vienkāršu balsu vairākumu, bet atcelt varētu ar 2/3 balsu. Pašvaldības to atbalsta cerībā uz lielāku politisko stabilitāti domēs, kur pozīcijai ir neliels pārsvars pār opozīciju un ar vienas balss pārsvaru var nomainīt vadību.Kad vasaras sākumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs bija Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, tās priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC) aicināja ministriju nekavēties ar iniciatīvām, kas ir saistītas ar nākamā gada 1.jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, lai Saeima tās var rudens sesijā izskatīt trīs lasījumos. Dolgopolovs jau tad piedāvāja komisijas palīdzību priekšlikumu sagatavošanā. Lolita Čigāne (V) un Valdis Liepiņš (RP) toreiz gan norādīja, ka no labas pārvaldības viedokļa šādas likumu izmaiņas nebūtu veicamas laikā, kad vēlēšanas jau ir tik tuvu.Sprūdžs cer, ka vasarā izdosies projektus saskaņot un pieņemt valdībā, lai septembrī tos iesniegtu Saeimā. Trešdien, 11.jūlijā, ministrs rīko tikšanos ar visu ieinteresēto pušu piedalīšanos, uz to uzaicināti arī Saeimas, nevalstisko organizāciju un KNAB pārstāvji, un to varot uzskatīt par plašākas diskusijas uzsākšanu. Tā pamatā būs par Sprūdža aicinājumu samazināt deputātu skaitu pašvaldībās, ko pēc novadu reformas palielināja, lai nodrošinātu visu pagastu pārstāvniecību.Ministrs uzskata, ka pēc pagastu apvienošanas ir pagājis pietiekami ilgs laiks un pēc šāda principa noteikts domes sastāvs vairs nav pamatots. Rīgā ir piedāvāts samazināt deputātu skaitu no 60 uz 35 domniekiem. Ministrs arī ierosina pašvaldībās ar vairāk nekā 5000 iedzīvotājiem noteikt ierobežojumus deputātam strādāt izpildvarā, bet pašvaldībās ar vairāk nekā 20 000 iedzīvotāju - liegt deputātiem darboties izpildvarā, pašvaldību institūcijās un kapitālsabiedrībās.Mazākos novados šādu ierobežojumu ieviešana nozīmētu grūtības nokomplektēt kandidātu sarakstus. Pierobežā, kur ir daudz bezdarbnieku un pensionāru, varētu rasties papildu grūtības - atrast izglītotus cilvēkus ar atbilstošām latviešu valodas zināšanām, ko minēja Krāslavas novada priekšsēdis Gunārs Upenieks (ZZS). Viņa pašvaldība ir izstājusies no LPS un aptaujā nepiedalījās.Upenieks, tāpat kā Madonas novada priekšsēdis Andrejs Ceļapīters, Jaunjelgavas novada vadītājs Guntis Libeks un vēl vairāki viņu kolēģi, piedāvājumā saskata arī racionālu graudu. Ja deputāts ir, piemēram, nodaļas vai iestādes vadītājs, tad ir pakļauts izpilddirektoram, bet kā deputāts - pārāks par viņu. Madonas novada domē ir gan skolu, gan nodaļu vadītāji, un, kā atzina Ceļapīters - tā ir zināma problēma, lai gan mēs ar to esam saraduši un iemācījušies sadzīvot.LPS valdes atzinumā norādīts, ka Satversme garantē katram iespējas izvēlēties darba vietu un nodarbošanos, un "projekts piedāvātajā versijā varētu kalpot par pamatu, lai vērstos Satversmes tiesā".No deputātu skaita samazināšanas ieguvumus saskata retais pašvaldības vadītājs. Nelielā Cesvaines novada priekšsēdis Vilnis Špats (V) pieļāva, ka to varētu samazināt no 13 uz deviņiem deputātiem, kā bija agrāk. Upeniekam nešķiet būtiski - 15 vai 17 deputātu, kā ir tagad, taču lielāks skaits sniedzot plašāku dažādu jomu pārstāvniecību. Ceļapīters un Rēzeknes novada domes priekšsēdis Monvīds Švarcs, kura novadā apvienojās 25 pagasti, uzskata, ka joprojām svarīgi nodrošināt, lai domē būtu pārstāvētas pēc iespējas vairāk pagastu intereses. LPS atzinumā minēts, ka deputātu skaita samazināšanu "varētu vērtēt arī kā draudu demokrātiskai pašvaldības iedzīvotāju pārstāvniecībai lēmējinstitūcijā". Tas, tāpat kā amatu savienošanas ierobežojumi, varot atsaukties arī uz domes kvalitatīvo sastāvu un iespēju nodrošināt darbu komitejās.

ZZ.lv ARHĪVS

Sāks diskusiju par pašvaldību darba reformu, tostarp iespēju samazināt deputātu skaitu

Kategorijas