ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Foto: «Diždancis» sezonu noslēdz saulainajā Izraēlā

Lietotāju raksti

2012. gada 16. jūlijs 16:01

2208
Foto: «Diždancis» sezonu noslēdz saulainajā Izraēlā

Uzreiz pēc vasaras saulgriežiem, kad Latvijā nesteidzās iestāties vasarīgie laika apstākļi, Tautas deju ansamblis (TDA) «Diždancis» kravāja koferus, lai dotos uz saules lutināto Izraēlu. Laikā no 27.jūnija līdz 6.jūlijam tur norisinājās 27.Starptautiskais folkloras festivāls «MAATAF». Festivālā tika pārstāvētas deviņas valstis – Latvija, Izraēla, Jordānija, Gruzija, Krievija, Bulgārija, Grieķija, Ķīna un Taizeme.

Katrai no valstīm bija jāsagatavo deju programmas, kuras prezentēt  festivāla koncertos. Katrs koncerts notika citā Izraēlas vietā, ļaujot izbaudīt gan dabas, gan kultūras dažādību, kas raksturīga katrai vietai.Izraēlā ieradāmies kā viens no pirmajiem kolektīviem un tā kā koncerti pirmajās dienās nebija ieplānoti, tad varējām nesteidzoties aklimatizēties. Iekārtojāmies hostelī - jauniešu ciematā «Kfar Silver» un steidzām baudīt tur iestājušos vasaru, kad termometra stabiņš sasniedz +35 grādu karstumu. Svarīgi bija iegūt iedegumu, ko atrādīt saules nelutinātajiem mājiniekiem. Pirmā festivāla diena aizsākās ar braucienu uz Jeruzalemi, kur apmeklējām vienu no svētākajām ebreju vietām – Raudu mūri un Svētā Kapa baznīcu, baudījām elpu aizraujošus skatus no Eļļas kalna un vecpilsētas mūriem, kā arī maldījāmies pa tirgus labirintiem. Līdzīgi kā citās Tuvo Austrumu valstīs, tirgus Izraēlā ir vieta ar savu kultūru. Gaisā virmoja garšvielu un saldumu aromāts, acis žilba no krāšņo suvenīru, rotu un lakatu piedāvājuma. Kā izrādījās, latviešiem kaulēšanās māksla nebūt nav sveša un, pārsteidzot vietējos tirgotājus, mēs gana veikli spējām vienoties par sev tīkamām cenām, lai varētu rotāties paši un pārvest suvenīrus mājās palicējiem.Vakarā devāmies uz netālo pilsētu, lai baudītu vakaru pie Vidusjūras, kur gan tai raksturīgo zilo ūdeni nakts tumsā nevarēja saskatīt. Viļņi bija tik vilinoši, ka liela daļa dejotāju nespēja atturēties arī no nakts peldes.Otrās dienas rītā atkal devāmies uz pludmali baudīt sauli un jūru, taču veldzēšanos traucēja lielākas un mazākas medūzas (jelly fish), kas bija diezgan aktīvas un ar katru vilni pa kādai tika izskalotas krastā. Tā rezultātā šī pludmale dejotāju vidū tika iesaukta par «Jelly beach».Pēcpusdienā devāmies uz Ramla pilsētu, kur bija paredzēta festivāla atklāšana. Tā sākās ar gājienu pa Ramlas ielām un turpinājās ar koncertu brīvdabas estrādē, kur priecējām vietējos skatītājus ar latviešu tautas dejām. Savukārt latviešu meitenes jau pirmajā koncertā valdzināja gruzīnu enerģiskās dejas. Vakars noslēdzās slēgtā, dejotājiem paredzētā pasākumā ar vakariņām svaigā gaisā un peldi baseinā.Pavadītajās desmit festivāla dienās tika nodejoti septiņi koncerti septiņās dažādās Izraēlas pilsētās. Kā viena no skaistākajām koncerta norises vietām bija plašs un apdzīvots telšu kempings netālu no Haifas (kas ir Izraēlas Ziemeļu galvaspilsēta), kur mums bija iespēja izbaudīt brīnišķīgu saulrietu un «noķert kaifu», dejojot uz skatuves, kas atradās pašā jūras krastā.Vakariņas pēc koncertiem mēs baudījām dažādās ekskluzīvās vietās svaigā gaisā - jūras krastā, pie baseina, parkā. Lai gan jāpiebilst, ka vajadzēja uzmanīties no pārēšanās, jo katrreiz galdā tika likti visdažādākie ēdieni ar krietnu rezervi. Diezgan viegli varētu iedzīvoties pāris liekos kilogramos, ja bez koncertiem brīvajā laikā netiktu rīkoti improvizētie starpvalstu basketbola turnīri ar karsējmeiteņu konkursi, ūdens aerobikas, ūdens polo un citas aktivitātes.  Kā neiztrūkstoša festivāla sastāvdaļa vakaros - kopīgas dalībnieku ballītes, kuru laikā tika iepazītas citu tautu kultūras iezīmes - dziedātas dziesmas arābu valodā, izmēģināti citu valstu mūzikas instrumenti un pat iemēģināti grieķu un gruzīnu deju soļi. Ballīšu laikā radās starpvalstu draudzība un gan skaistās latviešu meitenes, gan atraktīvie latviešu puiši savaldzināja ne vienu vien festivāla dalībnieku. Citās dienās bez jau ierastajiem koncertiem un pludmales apmeklējumiem devāmies ekskursijās pa Izraēlas skaistākajām vietām. Nācaretē apmeklējām Marijas pasludināšanas baziliku. Telavivā katrs savu brīvo laiku izmantoja pēc saviem ieskatiem, daļa dejotāju aplūkoja mūsdienu pilsētas daļu ar tās augstceltnēm un muzejiem, citus vilināja ostas pilsēta Jafa, kur varēja izstaigāties pa šaurajām ieliņu labirintu ar dažāda veida mākslas galerijām un meistardarbnīcām kā arī apmeklēt vēlēšanu tiltiņu un citus interesantus apskates objektus.Viena no spilgtākajām aktivitātēm bija Nāves jūras apmeklējums. Nāves jūra (patiesībā - ezers) ir zemākā sauszemes vieta pasaulē – 411 metru zem jūras līmeņa. Ūdens minerālu saturs ir 26 procenti, līdz ar to nav iespējams nogrimt, kā arī jāuzmanās no ūdens iekļūšanas acīs lielā sāļuma dēļ. Gaisa temperatūra bija +42 grādi un ūdens nebija sevišķi vēsāks. Peldot kā pludiņiem pa ūdens virsu un baudot dubļu masku procedūras, laiks paskrēja nemanot, un līdz ar to no šī piedzīvojuma palikusi neliela mazuma piegarša.Festivāla noslēgums bija 5.jūlija vakarā pilsētā Holon, kur iespaidīgā brīvdabas amfiteātrī kolektīvi sniedza savu pēdējo koncertu šajā festivālā. Pēc koncerta draudzīgā atmosfērā dalībnieki atvadījās no citu kolektīvu pārstāvjiem un uzņēma pēdējās kopbildes. Ēdot vakariņas, pārņēma labi padarīta darba un atpūtas sajūta.Atgriežoties 6.jūlija pēcpusdienā Latvijā, acīmredzot bijām paņēmuši līdzi kādu «gabaliņu» saules, jo šeit mūs sagaidīja samērā silts laiks kā arī patīkams nogurums pēc notikumiem bagātā ceļojuma.Ar šo braucienu TDA «Diždancis» noslēdz garo un daudzveidīgo 2011./2012.gada  sezonu, tomēr vasarā dejotāji vēl pulcēsies  mūsu dejotāju kāzās, tradicionālajā laivu braucienā un nometnē Ainažu pusē. Bet jau 3.septembrī sāks nākamo sezonu un gaidīs savā pulkā aizvien jaunus dejot gribētājus.Ieva Karele, TDA «Diždancis» vadītāja
+ 1
Kategorijas

Kategorijas