ZZ.lv ARHĪVS

Jelgavā nobalsojuši 22,46% balsstiesīgo; referendums izgāžas

Armands Jēgermanis

2007. gada 8. jūlijs 04:56

724
Jelgavā nobalsojuši 22,46% balsstiesīgo; referendums izgāžas

Jelgavā referendumā pavisam nobalsojuši 8958 cilvēki jeb 22,46% no pilsētā dzīvojošajiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, informē pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Vizma Valaine.

Par «Grozījumu Nacionālās drošības likumā» atcelšanu Jelgavā balsojis 8781 vēlētājs, savukārt pretēja nostāja attiecībā pret šo likumu bijusi 273 pilsoņiem. Tajā pat laikā par «Grozījumu Valsts drošības iestāžu likumā» atcelšanu balsis atdevuši 8811, pret - 250 vēlētāji. Par nederīgiem Jelgavā atzīti 53 biļeteni. 14 no tiem bijuši sabojāti, bet 39 gadījumos nav bijusi saprotama vēlētāju nostāja referenduma jautājumā.

V.Valaine piebilda, ka nopietnu sūdzību par referenduma laikā konstatētiem pārkāpumiem nav bijis, tikai daži mutiski iebildumi saistībā ar dažu balsošanas iecirkņu telpām.

Pēc 994 iecirkņu datu apkopošanas no 1000 Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) informē, ka visā Latvijā tautas nobalsošanā piedalījušies 337 897 vēlētāji jeb 37,23% no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsojušajiem pilsoņiem. Saskaņā ar Satversmi, lai referendumu uzskatītu par notikušu, tajā jābalso vismaz pusei no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Tā kā iespēja, ka ārvalstīs būtu balsojuši 120 000 vēlētāju, kas nepieciešami kvorumam, ir niecīga, jau tagad var puslīdz droši apgalvot, ka referendums ir izgāzies.

CVK prognozē, ka referenduma oficiālos rezultātus būs iespējams pasludināt nākamās nedēļas otrajā pusē, kad no visiem ārvalstīs izvietotajiem iecirkņiem būs saņemti un pārbaudīti balsošanas protokoli.

7.jūlijā notika tautas nobalsošana par nu jau bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas apturēto grozījumu «Nacionālās drošības likumā» un «Valsts drošības iestāžu likumā» atcelšanu.

Notikums ievērojams arī ar to, ka prezidente pirmo reizi savā astoņu gadu darbības laikā izmantoja Satversmes 72.pantu, lai apturētu likuma izsludināšanu. V.Vīķe-Freiberga savu rīcību pamatoja ar bažām par iespējamu nacionālās drošības apdraudējumu. Saeima strīdīgos likumu grozījumus jau ir atcēlusi.