ZZ.lv ARHĪVS

Pagātnes darbi nav izlabojami

2007. gada 20. jūlijs 14:40

1274
Pagātnes darbi nav izlabojami

Minētais sakāmvārds visā pilnībā attiecas uz Otrā pasaules kara un tam sekojošajiem notikumiem padomju varas gados Jelgavas pilsētā. Divu lielvaru izraisītā kara ugunīs un kauju darbībā 1944.gada degošajās vasaras dienās gāja bojā Zemgales metropoles- Jelgavas lielākā daļa.

Pēc nepilnu nedēļu ilgajām ielu kaujām Jelgava līdz 12.oktobrim kļuva par piefrontes pilsētu. Tikai Lielupe bija nepārvarams šķērslis padomju armijas tālākam uzbrukumam Rīgas virzienā.

Kaujās Jelgavā tās aizstāvji iznīcināja ap 50 padomju tanku. Kā pirmie pilsētas aizstāvji nežēlīgajās kaujās par katru namu un ielu krustojumu degošajā pilsētā bija latviešu leģionāri, kuriem vēlāk pēc Jelgavas atstāšanas pievienojās vācu karavīri un tankisti no 12.tanku divīzijas, kas vēlāk noturēja fronti no Baldones līdz Rīgas jūras līcim.

Pēc Vācijas sniegtās informācijas, kaujās par Jelgavu krituši ap 500 vācu armijas , t.sk arī latviešu karavīru. Līdz šim nav izdevies atklāt viņu lielākos apbedījumus, kas pēc kara tika necilvēciski iznīcināti. Pilsētā atrasti un ekshumēti 112 kritušie vācu armijas karavīri. Vācieši pārbedīti Jelgavas Miera, latviešu leģionāri- Lestenes brāļu kapos.

Jelgavas rajonā pārbedīto skaits ir trīs reizes lielāks. Tur atrastie vācu karavīri pārbedīti lielajos Saldus «Novadnieku» kapos, kur paredzēts pārapbedīt 30 000 no 100 000 Latvijā kritušo dažādu nacionalitāšu vācu armijas karavīru.

Neskatoties uz 1945.gada 8.maiju, padomju varas karš pret vācu armijas karavīriem turpinājās, un tā laikā tika iznīcinātas to apbedījumu vietas. Līdz ar to minētais antihumānisms noticis arī Jelgavā. Pēc sniegtas informācijas par daudzajām vācu karavīru apbedījumiem, Jelgavas pilsētā lielākais no tiem atrodas pie Jelgavas- Rīgas šosejas, posmā no «Latvijas Keramikas» līdz degvielas uzpildes stacijai.

Pirms 4 gadiem saņēmu atļauju ekshumācijas darbiem minētajā objektā. Tur ieradās arī buldozers un Jelgavas «Balticum» pārapbedīšanas grupas cilvēki, «Lattelecom» un DET pārstāvji. Viņi brīdināja par 3 kabeļiem, kas ierakti virs apbedījumiem, liedzot veikt rakšanas darbus, ko tā arī neuzsākām.

Tagad vēroju, ka tur ierīko kājāmgājēju un riteņbraucēju celiņu, veicot plašus zemes darbus. Brīdināju darbu vadītāju, ka viņi strādā virs 2.PK kritušo karavīru kapu lauka. Lūdzu gadījumā, ja atrod kāda karavīra mirstīgās atliekas, ziņot Jelgavas Domei vai man.

Tādēļ nebija pārsteigums, ka šodien aģentūras «Pilsētsaimniecība» pārstāvis Rihards Bulderbergs zvanīja par tur atrasto kritušo vācu karavīru. Ierodoties notikuma vietā, konstatēju, ka Kārens Mhi- Tarjans kopīgā darbā ar ekskavatoristu Aigaru Armonu atraduši vācu karavīru kaulus kopā ar četriem kara zābakiem un vienu vācu armijas pazīšanas zīmi. Atradumu nosūtīs uz ekspertīzi Saldū un pārapbedīs «Novadnieku» kapsētā. Uzslavējama ir abu vīru rīcība, kas rāda paraugu atbildīgu darbinieku un daudzu jelgavnieku nostājai. Pagātnes kļūdas ir grūti labot, bet tas jādara, lai kaunā nenosarktu Jelgavas alnis. Kas darāms, par to jālemj Domei. Domāju, ka jāuzceļ attiecīga piemiņas zīme, kas sargātu zem trotuāra gulošo karavīru mieru un daļēji labotu pagātnes necilvēcību.

Tas pats sakāms par padomju varas gados iznīcinātajiem vācu kara gūstekņu kapu laukiem Ozolpilī un Bērzu kapos, par paraugu ņemot piemiņas vietu Rīgas 2. Meža kapos.

Par toreizējo vadītāju cilvēcību pret Jelgavu var liecināt Ventspils, kur no Meža kapiem pārbedīšanai «Novadnieku» kapsētā ekshumētas 300 vācu karagūstekņu mirstīgās atliekas. Divas dienas Jelgavas grupa piedalījās pīšļu ievietošanas darbos mazajos koka zārciņos. Vienīgā pašvaldība Latvijā, kas spējusi daļēji saglabāt vācu karavīru apbedījumu, ir Džūkstē.