NĪP tikšanās laikā tāmes neuzrāda

2007. gada 2. augusts 17:15

1188

Tiekoties ar Pļavu ielas 10.mājas iedzīvotājiem, nama apsaimniekotājas firmas SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (NĪP) valdes loceklis Juris Vidžis trešdien nevarēja uzrādīt dokumentus, kas apliecinātu visus pēdējo desmit gadu laikā veiktos ieguldījumus.

Pļavu ielas 10.mājā ir astoņi dzīvokļi, visu divistabu mitekļu platības ir gandrīz vienādas. Kā redzams ieņēmumu - izdevumu atskaitē par 2006.gadu, mājas līdzekļu atlikums uz šā gada 1.janvāri bija mīnus 2820,86 lati. Katram mājoklim rēķinā par jūniju papildu iepriekšējā mēneša noteiktajai apsaimniekošanas maksai prasīts nomaksāt vidēji 350 latu pēdējo desmit gadu laikā neapmaksātos NĪP izdevumus.

Nav iedzīvotāju parakstu

Tikšanās laikā NĪP vadība iedzīvotājiem izsniedza vairākus dokumentus, kuros minēti pēdējo desmit gadu laikā veiktie darbi. Taču ne uz vienas darbu pieņemšanas - nodošanas lapas nemana kāda nama iemītnieka parakstu, kas apliecinātu konkrētus NĪP ieguldījumus. Dzīvokļu īpašnieki vien atzīst, ka parakstījušies tikai par dūmvadu tīrīšanu, jo šiem darbiem paši sekojuši līdzi un neapstrīd meistaru veikumu.

Lielākais no ieguldījumiem, kas īstenots 2000.gadā, ir mājas pamatu stiprināšana.

«Tie būvēti pirms daudziem gadu desmitiem, bija tik izdrupuši un sēnītes saēsti, ka ar pirkstu viegli caurdurami,» saka Diāna, kas dzīvo minētajā namā. Kā atceras arī citi iemītnieki, toreiz NĪP meistari atveduši četrus maisus cementa un pavirši nelielā dziļumā ar betonu ieklājuši jaunu pamatu slāni gar vecajiem tikai vienā ēkas sienas pusē. Izdevumu atskaitē norādīts, ka šie darbi izmaksājuši 1165 latus, taču iedzīvotāji pārliecināti, ka tik daudz tolaik tas nemaksāja. Par to, ka veikums bijis apšaubāmas kvalitātes, liecina fakts, ka jau dažus gadus pēc tam jaunais cementa slānis atdalījās no vecajiem pamatiem un būtībā savu funkciju nepilda.

Bilancē iekļautas arī apmaksātās summas?

Ilgus gadus kritiskā stāvoklī bija ēkas ūdensapgādes sistēma. Pērn to nolēma mainīt, un jaunās caurules mājai pievienoja nevis ieraktas zemē, bet gan pa gaisu. Savukārt pirmā stāva dzīvokļos plastmasas ūdens caurules izvietotas pat ļoti tuvu krāsns virsmai. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādes ugunsdzēsības inspektors Āris Baugers vērtē, ka tādā vietā plastmasas materiāls nav drošs - ja krāsni kārtīgi izkurina, caurules var deformēties vai pat izkust.

Kopumā tas izmaksāja it kā ap astoņsimt latu.

Tūlīt pēc aukstā ūdens vada ierīkošanas kāda mājas iedzīvotāja ar inženiera zināšanām saprata, ka veikums nevarēja maksāt tik, cik parādīts tāmē, tāpēc dzīvokļu īpašnieki lūdza NĪP pārmērīt cauruļu garumu un veikt summas pārrēķinu.

Iemītnieku šaubas apstiprinājās, un darbu izdevumi tika samazināti līdz 600 latiem, tādējādi katra mitekļa saimniekam bija jāsamaksā ap 80 latu. Šī nauda uzreiz tika parādīta kārtējā rēķinā un līdz 2006. gada beigām īpašnieki to apmaksāja.

«Tas ir tikai viens gadījums, kad apsaimniekotāja prasītā nauda izrādījusies nepamatoti augsta un, pateicoties mūsu vērīgumam, pēcāk samazināta. Tā kā iepriekš esam uzticējušies NĪP darbinieku godaprātam, katra veikuma izmaksu pamatotību nepārbaudījām, taču nu izrādījies, ka nevaram būt pārliecināti par viņu godīgumu pret mums,» vērtē mājas iedzīvotāji.

Dzīvokļu īpašnieki arī domā, ka jau apmaksātā ūdensvada ierīkošana kopējā ieņēmumu un izdevumu atskaitē par pērno gadu nav pieskaitīta ieņēmumiem. Līdz ar to pagaidām nav skaidrs, vai šie 600 lati nav arī iekļauti bilances negatīvajā summā.

Privatizējot parādu nebija

Lielākā daļa ēkas dzīvokļu privatizēti, sākot no 2003.gada. Lai to izdarītu, aptaujas lapā bija jāsaņem SIA «Jelgavas ūdens», NĪP un citu iestāžu akcepts, ka privatizācijas brīdī topošais mitekļa īpašnieks ar pakalpojumu sniedzējiem par visu norēķinājies. Tādēļ arī Pļavu ielas 10.nama iemītnieki uzskata, ka prasīt norēķināties par neapmaksātiem ieguldījumiem var tikai sākot no laika, kad dzīvoklis privatizēts. Taču lielajos rēķinos iekļautas summas arī par iepriekš it kā veiktiem darbiem.

Jelgavas Domes deputāts Arnis Razminovičs ir pārliecināts, ka atbildība par neapmaksātajiem ieguldījumiem NĪP jāprasa no Domes, jo līdz pat 2005.gadam pašvaldība noteica apsaimniekošanas maksu. Turklāt tā nebija tik augsta, cik atļāva tālaika likumdošana.

«Mani secinājumi ir, ka rēķini uzrakstīti, bakstot ar pirkstu debesīs! Pirmkārt, es rakstiski prasītu NĪP to paskaidrot, bet pagaidām neredzu nevienu argumentu, ka šīs summas būtu loģiskas un likumīgi pamatojamas,» sacīja A.Razminovičs.

Apsaimniekotājs māju «nolaidis»

Ēkas iedzīvotāji «Ziņām» saka: «Jau toreiz zinājām, ka ar mūsu veiktajiem maksājumiem nepietiek, lai māju pienācīgi uzturētu. Taču mēs bijām arī gatavi, ka apsaimniekošanas maksu paaugstina.» No 11 santīmiem par kvadrātmetru līdz 29 santīmiem tā palielināta tikai šāgada maijā, un NĪP pamatoja, ka tas nepieciešams, lai kaut daļēji segtu iekrāto nama parādu. Tomēr jau pēc mēneša īpašnieki saņēma vairāku simtu latu lielus rēķinus.

NĪP klienti apgalvo, ka apsaimniekotāja bezatbildības dēļ desmit gadu laikā nams būtībā aizlaists postā - kāpņutelpu un ārsienas pārņēmusi grūti uzveicama sēnīte, sapuvušās durvis jau sen nepilda savu funkciju, koka kāpnes izdilušas, bet logs kuru katru brīdi var izkrist.

Iedzīvotāji 23. jūlijā NĪP uzrakstījuši iesniegumu, kurā lūdz detalizēti izskaidrot un rakstiski atskaitīties par katru latu, kas veidojis bilanci ar mīnus zīmi. Līdz ceturtdienai atbilde vēl nebija saņemta.

ZZ.lv ARHĪVS

NĪP tikšanās laikā tāmes neuzrāda

Kategorijas