Daugules lietu par 45 000 latu apdrošināšanas atlīdzības izkrāpšanas mēģinājumu turpinās skatīt Augstākā tiesa

2012. gada 12. augusts 15:37

918

Daugules lietu par 45 000 latu apdrošināšanas atlīdzības izkrāpšanas mēģinājumu turpinās skatīt Augstākā tiesa

Par krāpniecību apsūdzētā Jelgavas uzņēmēja Iveta Daugule ir pārsūdzējusi Zemgales apgabaltiesas nolēmumu apelācijas sūdzībā, kurā pēc būtības atstāts spēkā Jelgavas tiesas spriedums ar korekcijām par zaudējumu kompensēšanu.

Daugules advokāts Gints Praņevskis aģentūru LETA informēja, ka pēc tam, kad 20.jūlijā Zemgales apgabaltiesā tika saņemts pilns spriedums, aizstāvība ir iesniegusi kasācijas sūdzību Augstākās tiesas senātam, un sūdzība ir pieņemta, taču skatīšanas laiks pagaidām nav nozīmēts. Advokāts informēja, ka lieta pārsūdzēta, jo iepriekšējā instance nav ņēmusi vērā vairākas liecības, kas bijušas par labu Daugules versijai šajā lietā.Zemgales apgabaltiesa šo lietu skatīja 11.jūnijā - pēc tam, kad Jelgavas tiesa krimināllietā par gandrīz 45 000 latu apdrošināšanas atlīdzības izkrāpšanas mēģinājumu «If P&C Insurance» Latvijas filiāles («If») klientei Ivetai Daugulei bija piespriedusi piecu gadu cietumsodu, aģentūru LETA informēja «If» komunikāciju vadītāja Daiga Bluķe.Apelācijas kārtībā skatot šo lietu, Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija pēc būtības atstāja spēkā Jelgavas tiesas spriedumu, kas Dauguli atzīst par vainīgu mēģinājumā izkrāpt naudu lielā apmērā un notiesā viņu ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem bez mantas konfiskācijas un ar policijas kontroli uz vienu gadu.Apgabaltiesa grozīja pirmās instances spriedumu attiecībā uz zaudējumu piedziņu. Saskaņā ar apelācijas spriedumu, Daugulei tiek atcelta 4161 lata piedziņa par labu «If» un saistībā ar to tiek atcelts arests arī uzņēmējas īpašumam «Senozoli» Ozolnieku novada Cenu pagastā.Apgabaltiesa konstatējusi, ka kompensācijas summā cietušais norādījis izdevumus, kādi radušies apdrošinātā īpašuma izpētes un apsardzes laikā, pārbaudot pieprasītās apdrošināšanas atlīdzības pamatojumu. Tiesa norāda, ka šie izdevumi apdrošināšanas kompānijai būtu bijuši neatkarīgi no tā, vai klientes rīcība būtu vai nebūtu ļaunprātīga, tāpēc tiesa tos uzskata par kompānijas darba izdevumiem.Tiesa atstājusi spēkā arī piemēroto drošības līdzekli - aizliegumu izbraukt no valsts.Saskaņā ar lietas materiāliem, Daugule savu īpašumu «Senozoli» Ozolnieku novada Cenu pagastā (citviet publikācijās minēts māju nosaukums «Vecozoli») un tajā esošo kustamo mantu 2008.gada jūnijā apdrošinājusi par 317 060 latiem, bet pēcāk apdrošināšanas līgums ticis vairākkārt papildināts - gan 2008.augustā, gan tā paša gada 1.oktobrī un 2.oktobrī, līdz rezultātā kopējā apdrošināšanas vērtība augusi līdz 698 295 latiem.Jau 2008.gada 30.novembrī minētajā īpašumā, dzīvojamā mājā «Vecozoli» izcēlās ugunsgrēks, kurā māja ar tajā esošo iedzīvi sadega, bet 1.decembrī Daugule iesniedza «If» atlīdzības pieteikumu, kā aptuveno zaudējumu summu norādot jau 800 000 latu.Lietā nav pierādīta ļaunprātīga dedzināšana, ko būtu veikusi īpašniece, taču apdrošinātājs no iesniegto mantu saraksta nav guvis apstiprinājumu par vērtīgu mantu sadegšanu, kuru kopējā vērtība ir 44 955 lati, kas kļuva par pamatu aizdomām par mēģinājumu izkrāpt atlīdzību.Nedz apdrošinātāja pieaicinātie eksperti, nedz policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki, pašai saimniecei klātesot, sadegušās mājas drupās neatrada pazīmes, kas liecinātu par uzskaitīto vērtīgo priekšmetu esamību un bojāeju.Kā liecina ekspertu apraksti, krāsmatās neatrada paliekas no četrām kristāla lustrām no Venēcijas 12 000 latu vērtībā, ņemot vērā, ka lustru metāla un stikla kristāla detaļas nevarēja pilnībā sadegt, tāpat notikuma vietā neatrada metāla detaļu atliekas no diviem lieliem un dārgiem plazmas televizoriem, neatrada arī biljarda galda atliekas, lai gan biljarda galdam bijušas metāla detaļas.Speciālisti mājas plānā konstatējuši, ka, pēc esošās konstrukcijas, tādu biljarda galdu nemaz neesot bijis iespējams ienest telpā, kurā tā atrašanos norādījusi saimniece.Tāpat krāsmatās neesot atraduši vairākas citas atliekas no sarakstā minētajā vērtīgajām mantām. Kā liecina tiesas materiāli, Daugule apšaubīja krāsmatu pārmeklēšanu un uzskata, ka lieta pret viņu esot safabricēta.Tiesa nav ņēmusi vērā saimnieces liecības un dažas viņai par labu liecinājušo draugu un radinieku liecības, jo tās dažādos izmeklēšanas laikos bijušas pretrunīgas, atsevišķi liecinieki atkārtoti mainījuši savas liecības.Aizstāvība apšaubījusi «If» pieaicinātā ugunsgrēku tehniskā eksperta slēdzienu, taču viņš bija uzfilmējis savas ekspertīzes gaitu un iesniedzis tiesai videoierakstu, kas apstiprina viņa liecības. Krāsmatu apskatē un pārmeklēšanā piedalījusies arī Daugule. Viņa minēja, ka maisos esot savākti kaut kādi koka gabali un aizvesti.Tiesas gaitā nav apstiprinājusies Daugules minētā ļaunprātīgas dedzināšanas epizode, jo viņa minējusi vairākas personas, kas degšanas laikā sirojušas pa īpašumu, taču garāmbraucošais aculiecinieks, kurš uz minēto ugunsgrēku izsaucis glābējus, īpašumā nav redzējis neviena cilvēka kustību, rējis tikai suns, nekādas reakcijas nav bijis arī tad, kad viņš klauvējies gar degošās mājas logiem.Saskaņā ar kaimiņu liecībām īpašuma būvēs notikuši remontdarbi.Kompānija «If» klienti vairākkārt esot lūgusi Dauguli iesniegt jebkādus dokumentus, kas apliecinātu viņas uzskaitīto mantu esamību, taču viņa to neesot izdarījusi.

ZZ.lv ARHĪVS

Daugules lietu par 45 000 latu apdrošināšanas atlīdzības izkrāpšanas mēģinājumu turpinās skatīt Augstākā tiesa

Kategorijas