Gobas iznīcina postošākā sugas kaite
Visticamāk, no postīgākās gobu slimības šovasar iet bojā virkne Celtnieku ielā augošo koku.
Tās iedzīvotāja Dzintra noraizējusies, ka tuvējā apkaimē ļoti strauji cita pēc citas nokalst gobas, kas šajā ielā ir teju vienīgie koki.«Divpadsmit gadus diendienā dodos pa šo ceļu, bet neko tādu neesmu pieredzējusi,» stāsta sieviete.Viņa jau pērn vasarā pamanījusi, ka neilgā laikā nokalst viens koks. Toreiz padomāju - varbūt kāds kaimiņš ko nodarījis, lai rudenī nav jāgrābj lapas. Taču šovasar tāpat sākušas kalst pārējās gobas, kas pavasarī krāšņi salapoja.«Jūlija sākumā šī bija pilnīgi zaļa,» viņa rāda uz koku, kura vainags vakar bija pilnībā nobrūnējis. Turpat blakus citi šīs sugas pārstāvji lapas pirms laika nometuši, stumbram lobās miza. Rodas iespaids, ka tie nokaltuši stāv jau daudzus gadus, bet kaite pieveikusi tikai šovasar. Vēl zaļajām gobām lapu malas kļūst dzeltenas un brūnējums virzās uz vidējā dzīslojuma pusi.Nokaltušo koku stumbri pirms divām nedēļām iezīmēti ar sarkanu krāsu, kas varētu liecināt - tos gatavojas izzāģēt. «Visticamāk, tā ir tā saucamā dzelteno karogu slimība,» saka Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Gunita Šķupele.Tās raksturīgākās pazīmes - koks strauji dzeltē, nokalst. Pēc G.Šķupeles sacītā, kaite nav izārstējama, tā pēdējos gados skārusi daudzus Eiropas apstādījumus. Tādēļ no jauna veidotajos gobas vairs nedēsta izteiktā postīguma dēļ. Arī VAAD Augu karantīnas departamenta Nacionālās fitosanitārās laboratorijas vadītāja Irēna Lielmane apliecina, ka kokus, pēc pirmajām pazīmēm spriežot, pieveikusi karogu jeb gobu Holandes slimība. Tā ir šīs sugas vispostīgākā kaite.Kā skaidro I.Lielmane, ja jelgavnieki vēlas, kokiem, kam nokaltuši tikai atsevišķi zari, slimos var izzāģēt kādu gabaliņu augstāk, kur tie sākas normāli zaļi. Izņemtie nekavējoties jāsadedzina, tā ierobežojot slimības tālāku izplatību. Tomēr tāda rīcība gobām maz palīdzēšot, jo infekcija, ja tā parādās vainagā, pārvietojas pa koka vadaudiem, kas nozīmē - viss ir slims. Viņa piebilst, ka tik postīgas infekcijas parasti izpaužas tikai kaitēm ļoti labvēlīgos laikapstākļos. Šovasar tādi bijuši arī bakteriālajām iedegām, kas skar augļukokus.Daudzviet mūsu pilsētā vērojama koku kalšana. Tādēļ I.Lielmane teic, ja kāds uzņēmīgs iedzīvotājs vēlas noskaidrot, kas skāris kokaugus, var paņemt paraugu (slimības skartu zariņu, kas nav pilnībā nokaltis) un polietilēna maisiņā gādāt uz Nacionālo fitosanitāro laboratoriju. Ja vēlaties ko jautāt vai ziņot VAAD Zemgales reģionālajai nodaļai, jāzvana pa mobilo tālruni 26337845. Līdz šim iedzīvotāji sūdzējušies, ka pa telefonu 3022541 inspektori nav sasniedzami. «Tas tādēļ, ka pēdējās nedēļās ļoti bieži visi dienesta speciālisti devušies izbraukumos, ievāc paraugus un ierobežo bakteriālās iedegas, kā arī aizņemti citos ikdienas darbos,» tā G.Šķupele.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”