Ar vēsturnieka un pedagoga ķērienu

2007. gada 24. augusts 12:44

754

Andra Tomašūna pašreizējais oficiālais amats - Jelgavas bērnu un jauniešu centra (BJC) «Junda» direktora vietnieks - nebūt neatspoguļo visas aktivitātes, ko kādreizējais Spīdolas skolas dibinātājs, 4.vidusskolas direktors, 5.Saeimas deputāts un viens no tiem, kurš balsoja par valsts neatkarības atjaunošanu, dara patlaban. Vēsturnieka «asinis» liek ik pa brīdim uzrakstīt kādu «grāmatiņu» vai vadīt ekskursijas pa Zemgales novada interesantākajām vietām.

Andri Tomašūnu «Ziņas» sastapa BJC «Junda» vasaras nometnē «Lediņi», kur aizrit viena no pēdējām skolēnu brīvlaika nedēļām, bet Andris kā augusta nometnes vadītājs mūsu klātbūtnē paspēj gan sagaidīt ikdienas autobusu ar audzēkņiem, gan lietišķi izrīkot pasniedzējus dienas nodarbībām (ceturtdienas rītā pēc iepriekšējās nakts negaisa Lediņos pazudusi elektrība), gan tēvišķīgi norāt divus «grēciniekus», kas pamanījušies pārkāpt režīmu, bez atļaujas dodoties brīvsolī.Politiķis?Pēc trešās atmodas laikiem A.Tomašūns bija ne tikai Jelgavā visnotaļ populāra persona, jo bija to Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputātu vidū, kas 1990.gada 4. maijā balsoja par valstiskās neatkarības atjaunošanu. Kā «Latvijas ceļa» pārstāvis Andris bija arī 5.Saeimas deputāts. Tagad gan par politiku domas vairs nav tik «rožainas», jo, atšķirībā no deviņdesmitajiem gadiem, vairs nav iespējas katram kā personībai ko būtiski ietekmēt.«Man nepatīk, ka visu nosaka tikai īkšķu bīdīšana. Var jau to saukt par partiju disciplīnu, bet tēvzemieša Ģirta Valda Kristovska piemērs, kad atliek tikai pateikt dažus vārdus, kas nesaskan ar vispārējo līniju, un tu jau tiec no savējiem rupji noriets un uzskatīts bezmaz par nodevēju, jau uzskatāma par diktātu.»Kas attiecas uz partiju, kuras biedrs Andris ir vēl šobaltdien, proti, «Latvijas ceļu», tad pirmsākumos tās stils bija ļoti demokrātisks, un katra viedoklis ticis uzklausīts.«Uz kongresu, kas notiks sestdien (25. augustā - red.), došos, bet, vai tālāk darbošos jaunajā veidojumā kopā ar Latvijas Pirmo partiju, vēl neesmu izlēmis. Nedaudz skumji, ka partija, kura praktiski bija galvenā atjaunotās Latvijas brīvvalsts veidotāja, zaudējusi savu ietekmi un bez bagātiem līdzbiedriem vairs nevar pastāvēt.»«Pa bišķim parakstām vēsturi»«Kā 1989.gadā iesāku, tā vairs netieku no tā vaļā. Šī nodarbe tā aizrauj, ka vienmēr gribas turpināt. Tā ir kā lavīna, ja viena grāmata iznākusi, tad pēc kāda laika vajag papildināt un pārstrādāt. Pēc Latvijas brīvvalsts atjaunošanas trūka mācību grāmatu, kas vairs nebūtu adaptētas no padomju laiku kanoniem. Kopā ar Gunāru (G. Kurlovičs - tagadējais Jelgavas Domes izpilddirektors, pēc izglītības vēsturnieks) tapa Latvijas vēstures grāmatas pamatskolām un vidusskolām, tad okupācijas laiku vēstures mācību līdzeklis. Tagad esmu nolēmis pievērsties Jelgavas vēsturei - izdošanu gaida «Jelgava, 1941.gada vasara - holokausts». Vācu materiālus jaunam izdevumam par Jelgavas vēsturi. Tā būs ilustrēta mūsu pilsētas vēsture no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. 1993.gadā jau bija kompilācija no dažādiem dokumentiem - «Jelgavas novada vēsture», kuras 3000 eksemplāru tagad, protams, sen pazuduši no grāmatveikalu plauktiem. 1993.gadā bija pasaules jelgavnieku pirmais saiets, tādēļ arī steidzami vajadzēja izdot ko tamlīdzīgu. Tagad gribas izdot ko jaunāku, labāku un savādāku.»

Rakstu pilnā apjomā lasiet sestdienas, 25.augusta «Zemgales Ziņās».

ZZ.lv ARHĪVS

Ar vēsturnieka un pedagoga ķērienu

Kategorijas