Dzīvespriekā laiks iet ātri

2007. gada 21. septembris 15:53

1028

«Neticami, ka tik ātri pagājis laiks!» saka Voldemārs Drusts, kuram nupat būs pienākusi deviņdesmitā gadskārta.

Dzīvē viņš nav «taisījis karjeru», lai kļūtu par lielu priekšnieku, kas pieņem izšķirīgus lēmumus. Taču kā elektrotehniķis bijis amata meistars, bet vadītāja spējas licis lietā, darbojoties Jelgavas kultūras namā kinoamatieru biedrībā «Fokuss», motoklubā, «Latvenergo» Dienvidu elektrisko tīklu arodbiedrībā, ģimenes dārziņu sabiedrībā un pat dramatiskajā pulciņā. Voldemāru Drustu neaizmirst viņa vitalitātes, rosības un dzīvesprieka dēļ.Pirmās bildes Voldemāra Drusta ģimenes albumā ir no Baškīrijas. Skaista sieviete mierīgi atgūlusies pļavā.«Tā ir mana pirmā fotogrāfija,» šķelmīgi paskaidro deviņdesmitgadnieks. Skaistā sieviete ir viņa māte Matilde Drusta, gaidot Voldemāra piedzimšanu. Fotogrāfijas, dažas no tām pat iekrāsotas ar speciālām krāsām, viņš saglabājis, lai gan bijušas bēgļu gaitas Pirmajā pasaules karā, Jelgavas degšana Otrajā pasaules karā un citi pārdzīvojumi, kādu garajā mūžā sakrājies daudz. Bijību pret foto lietām Voldemāram ieaudzinājis tēvs Kārlis Drusts, pēc profesijas pastmeistars, pēc aizraušanās - mednieks un fotogrāfs. Turklāt augstākā līmenī - viņš bija viens no pirmajiem Jelgavā, kurš taisīja krāsainas bildes un filmēja.Labā atmiņā Voldemāram ir arī vectēvs kalējs Toms Drusts. Savulaik Liepājas rajona Medzes pagastā nav notikušas nevienas kāzas, kurās Toms nebūtu ielūgts. Lustīgs vecis - nodzīvojis līdz 85 gadu vecumam! Droši vien mazdēls ir ne mazāk lustīgs, ja dzīvo ilgāk. Paaudze ar savu lodiKopš 1921.gada, kad ģimene atgriezās no bēgļu gaitām, fotogrāfijas stāsta par dzīvi Latvijā. Bērni pie Ziemassvētku eglītes, pirmā ar spiningu noķertā līdaka (tēvs neesot ticējis, ka pie bleķa gabala kāda zivs varot pieķerties), skati no Emburgas, Nītaures, Grobiņas, Aizputes, Alojas, Skrīveriem. Tolaik pastā bija pieņemts paaugstināt amatā, nosūtot uz jaunu darba vietu. Tādēļ Voldemārs pirmās piecas klases mācījies sešās dažādās skolās. Visbeidzot jau kara laikā «enkurs tika izmests» Jelgavā. Pirms tam jauneklis pabeidza Rīgas Valsts tehnikumu kā vājstrāvas - stiprstrāvas tehniķis. Tā bija nozīmīga uzvara, kas diemžēl daudziem studiju biedriem nebija pa spēkam. «Skolotāji pret mums izturējās ļoti korekti. Uzrunāja, piemēram, tā: «Drusta jaunskungs, atvainojiet - jūs vāji zināt. Man jums jāliek divi.» Aiz šīs uzsvērtās pieklājības bija ļoti stingras prasības,» atceras V.Drusts.Turklāt pie stingras kārtības radinājusi prasība valkāt skolas formu, kas gan parasti tika atstāta garderobē, jo pilsētā katrs gribējis iet privātās drēbēs. Kara laikā sakaru tehniķa zināšanas vērtētas augstu. Voldemāram nebija jāiet ne vācu, ne krievu armijā. Savu lodi gan viņš dabūja sešdesmitajos gados, kad rullējot ar Jelgavā pirmo «Volgu» (lepnākā padomju laika vieglā automašīna), cigareti zobos kā amerikānim, uzdūrās sargpostenim pie pilsētas lidlauka.«Uzraksts, ka priekšā aizliegtā zona, bija rakstīts uz dēlīša ar s... pirkstu....,»....

Raksta turpinājumu lasiet sestdienas, 22.septembra «Zemgales Ziņās».

ZZ.lv ARHĪVS

Dzīvespriekā laiks iet ātri

Kategorijas