ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Fotogalerija: «Zinātnieku nakts» Jelgavā

Edgars Kupčs
Vietējās ziņas

2007. gada 29. septembris 14:30

660
Fotogalerija: «Zinātnieku nakts» Jelgavā

Noteikt gardāko šokolādi, degustēt ābolu šķirnes un medus veidus, apskatīt, kā pēta augsnes vai kādi laukaugi tiek audzēti pasaulē, kā arī uztvert dzīvu sikspārņu kliedzienus un vērot tos lidojam tumsā - tie ir tikai daži «Zinātnieku nakts» pasākumi, kuru dēļ Jelgavas pils un citu pieturas punktu tuvumā dažkārt varēja dzirdēt frāzes: «Ejam ātrāk skatīties, nekad tādu iespēju varbūt vairs nebūs!»

Vienlaikus trīs pilsētās - Rīgā, Jelgavā un Daugavpilī - vēlā piektdienas vakarā «Zinātnieku nakts» pasākums «No tabletes līdz gēnam» pulcēja tūkstošiem interesentu. Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) fakultātēs paviesojās divi līdz trīs simti jelgavnieku, tostarp vairākas skolēnu klases izmantoja iespēju pamēģināt kļūt par zinātniekiem.Netrūka arī norāžu par vietām, kur pilī un citviet pilsētā notiek «Zinātnieku nakts» pasākumi, un daudzi pilsētnieki bija atraduši ceļu līdz Pārtikas tehnoloģijas fakultātes (PTF) pagrabstāva laboratorijām. PTF lektore Evita Straumīte, izrādot pārtikas produktu sensorās novērtēšanas laboratoriju, skaidroja, ka ražojumus var novērtēt ar visām piecām cilvēka maņām - garšu, smaržu, tausti, redzi un dzirdi. Čipsu kraukšķus gan laboratorijā nedzirdēja, bet dažādu veidu šokolādes degustētāju netrūka. Apmeklētāji atzina, ka gardākās tomēr ir nevis veselīgās tumšās, bet gan porainās piena šokolādes. Katram cilvēkam ir savs jutīguma slieksnis, tādēļ novērtēšanas darbs rit grupās - tādējādi tiek garantēts objektīvs slēdziens par konkrēta produkta īpašībām.Pils pretējā korpusā Lauksaimniecības fakultātes mācībspēki un pētnieki rādīja, kā vienkāršām metodēm noteikt augsnes īpašības. Piemēram, mazdārziņa saimnieks, lai noteiktu, vai zeme nav pārlieku sablīvējusies, tajā var saviem spēkiem virzīt metāla stieni. Ja tā iedzīšanā jāpieliek lielas pūles, skaidrs - augsne jāirdina, tai vajadzīgs organiskais mēslojums.«Tumšāka augsnes krāsa liecina par lielāku organiskās vielas klātbūtni, bet dārzā augošie savvaļas augi bez analīzēm pasaka, cik skāba zeme,» skaidroja asistents Aigars Plūme. Agrobiotehnoloģijas institūta Sēklzinību laboratorijas vadītāja lektore Anda Liniņa izrādīja lielāko daļu laukaugu, kādi tiek audzēti pie mums un citviet pasaulē, kā arī darbībā demonstrēja, kā nosaka graudu dīgtspēju un labības kvalitatīvās īpašības. Viņa teic - lai gan Latvijā cukurbietes vairs neaudzē cukura ieguvei, studentiem par tām turpina stāstīt joprojām, jo Eiropā nozare vēl nav likvidēta. Savukārt jaunie speciālisti nereti dodas strādāt uz ārzemēm. Šūnu bioķīmisko procesu modelēšana medicīnā un ģenētiski modificētos organismos - tas varbūt skan sarežģīti, bet skolēnu intereses par jaunākajām zinātnes tehnoloģijām netrūka. Kā skaidroja Informācijas tehnoloģiju fakultātes vadošais pētnieks Egils Stalidzāns, bioķīmisko procesu modelēšanai pagaidām lielākā nozīme ir medicīnā.«Ja zinātu, kurš gēns atbildīgs par kādu konkrētu novirzi (slimību), varētu cilvēkā «iesūtīt» baktērijas vai vīrusus, kas mūsu vietā ražotu attiecīgos produktus, nodrošinot atveseļošanos,» skaidro speciālists.«Zinātnieku nakts» ir Eiropas Komisijas (EK) atbalstīts un finansēts projekts, ko realizē Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Latvijas augstskolām un zinātniski pētnieciskajiem institūtiem. Šāda veida pasākums Latvijā noritēja otro gadu, bet Jelgavā - pirmoreiz. Ar «Zinātnieku nakti» Latvija iekļaujas to 30 valstu skaitā, kas septembra pēdējās piektdienas vakarā vairāk nekā 150 Eiropas pilsētās organizē dažādus pasākumus, lai atraktīvā veidā raisītu sabiedrības interesi un izpratni par zinātni, informētu par tās sasniegumiem un ļautu sabiedrībai ielūkoties zinātnisko laboratoriju darba noslēpumos.

Kategorijas

Kategorijas