Datoristi - pirmā izlaiduma gaidās
Jelgavas Amatniecības vidusskola mācību gada noslēgumā dzīvē palaidīs savus pirmos datorsistēmu tehniķus, kuri, četrus gadus cītīgi izglītojoties, būs ieguvuši trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni. Uz jaunajiem datorspeciālistiem tiek liktas lielas cerības.
«Datorsistēmu tehniķis apgūst prasmes uzstādīt un konfigurēt datortehniku, veikt tai nepieciešamo apkopi, instalēt un konfigurēt programmatūru, izveidot un uzturēt vienkāršas datu bāzes un interneta mājas lapas. Tehniķis mācās brīvi pārvaldīt biroja lietojumprogrammu dokumentu, aprēķinu tabulu, prezentāciju sagatavošanu un datorlietotāja darba procesu automatizēšanu,» minēts Amatniecības vidusskolas piedāvājuma aprakstā, uz ko četros gados atsaukušies ap simts jauniešu - galvenokārt puiši. Apgūt datorlietas vidusskolā interesē tikai vienu daiļā dzimuma pārstāvi.Tehniķi labi mācāsTopošie datorsistēmu tehniķi mācību laikā izglītojas ne tikai vispārīgajos priekšmetos - latviešu valodā un literatūrā, svešvalodā, matemātikā, fizikā, vēsturē -, bet arī apgūst profesionālos - elektroniku, datortehnikas uzbūvi, datortīklus, iekārtu ekspluatāciju un remontu, operētājsistēmas, lietojumprogrammas, darba aizsardzību un citus, kas nākotnē audzēkņiem palīdzēs konkurēt darba tirgū. «Patīkami, ka šajās grupās gandrīz nav atbiruma un nesekmīgo. Audzēkņi mācās stipri virs vidējā, bet īstie rezultāti atklāsies pavasarī kvalifikācijas eksāmenā. Programmu apgūst motivēti, ļoti aktīvi un radoši jaunieši,» topošos datorsistēmu tehniķus raksturo Amatniecības vidusskolas direktora vietniece Janīna Rudzīte.Viņa atklāj, ka mācīties gribētāju ir daudz, uzņemot vienmēr veidojas konkurss - vidēji divi uz katru vietu, tāpēc pamatskolēniem jau laikus jāpievērš vairāk uzmanības vidējai atzīmei, sekmēm fizikā un matemātikā, bez kā datorsistēmu tehniķim neiztikt.Līdztekus vispārīgajiem un profesionālajiem mācību priekšmetiem audzēkņiem paredzēta arī prakse. Pērn tajā devās pirmie topošie datorsistēmu tehniķi, kuriem nesagādāja grūtības atrast darbavietas gan Jelgavā, gan Rīgā. Arī informāciju tehnoloģiju (IT) nozare cieš no speciālistu trūkuma, tāpēc darba devēji izglītības iestādē regulāri interesējas par potenciālajiem darbiniekiem.«Daži jautā, vai mūsu audzēkņi nevar skolas laikā pastrādāt. Mācības ir primārais - ja tās iespējams savienot ar darbu, ejam pretī,» atzīst Amatniecības vidusskolas direktora vietnieks arodmācību darbā Uldis Sokolovs. 4.kursa izglītojamiem mācības beigsies decembrī. Pēc tam viņus sagaida kvalifikācijas prakse.
Materiālais nodrošinājums un kadri«Šo programmu atklājām tāpēc, ka izpētījām darba tirgus pieprasījumu un aizpildījām brīvo nišu, jo tuvākajās arodskolās nepiedāvā apgūt datortehniķa profesiju,» atklāj J.Rudzīte. Tomēr izglītības iestādei jāpieliek ne mazums pūļu, lai nodrošinātu pietiekamu pasniedzēju skaitu un materiālo bāzi, lai programmas apguve noritētu augstā līmenī. Nav noslēpums, ka datorspeciālisti ir ļoti pieprasīti, tāpēc saņem labāk atalgotus darba piedāvājumus. «Skolā paliek tie, kam pedagoģija pie sirds. Pārējie aiziet biznesā - tāda valsts politika,» teic U.Sokolovs, atzīstot, ka mācību iestādei šajā situācijā nākas «grozīties», kā var. Tas izdodas - profesionālos mācību priekšmetus Amatniecības vidusskolā pasniedz gan vietējie skolotāji, gan izveidojusies laba sadarbība ar Latvijas Lauksamniecības universitātes (LLU) IT fakultātes mācībspēkiem. Praktiskajās mācībās savu artavu topošo speciālistu izglītošanā dod arī IT fakultātes studenti. «Gribētu jau viņus paturēt skolā, bet ar likmēm grūti,» atzīst U.Sokolovs.Runājot par materiālo nodrošinājumu, direktora vietnieks arodmācību darbā pauž, ka pašlaik pietiek, lai īstenotu programmu, bet vienmēr gribas, lai būtu vairāk, labāk un mūsdienīgāk. «Skola ar saviem līdzekļiem vien nevar tikt galā, jo tehnoloģijas šajā nozarē strauji attīstās. Mums varētu palīdzēt Eiropa,» pārliecināts U.Skolovs, atklājot, ka mācību iestādei padomā rakstīt projektu.Lai gan ir grūtības, Amatniecības vidusskolas direktora vietniece J.Rudzīte un U.Sokolovs pauž gandarījumu, ka arodizglītības iestādes pamazām atgūst zaudēto prestižu. «Novērojama tendence, ka jaunieši aizvien vairāk izvēlas profesionālās vidējās izglītības programmas. Arī darba devēji kļuvuši atvērtāki un vēlas sadarboties, jo daudzās jomās pastāv darbinieku trūkums,» viņi piebilst.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”