ZZ.lv ARHĪVS

Pusceļā no Brazīlijas uz Taizemi

Uldis Veilands

2007. gada 12. oktobris 15:15

2143
Pusceļā no Brazīlijas uz Taizemi

Divu pludmales volejbola Pasaules kausa izcīņas posmu starplaikā Latvijas čempione šajā sporta veidā un komandas «Jelgava/LU» līdere klasiskajā volejbolā Inguna Minusa atrada laiku paviesoties «Ziņu» redakcijā, lai dalītos iespaidos par sportu, mācībām un vienkārši par dzīvi.

Mērķis - PekinaAr volejbolu Inguna sāka nodarboties 10 gadu vecumā, mācoties Rīgas 7.vidusskolā (tagadējā Natālijas Draudziņas ģimnāzijā).«Laikam jau piepildījās populārais izteikums par mazo pirkstiņu un velnu. Ja ir alkoholiķi un darbaholiķi, tad es droši vien esmu pieskaitāma volejholiķiem. Pirmos astoņus gadus trenējos pie Andra Leiša («Jelgava/LU» komandas pašreizējā trenera Jāņa Leiša tēvs - red.).Kad mācījos 10. klasē, Latvijā pazīstamais volejbola speciālists Ilmārs Pūliņš uzaicināja uz Murjāņu Sporta ģimnāziju. Tur arī paralēli «klasikai» (klasiskais komandu volejbols, kur katrā tīkla pusē ir seši volejbolisti - red.) sāku nodarboties ar «bīču» (pludmales volejbols, ko spēlē dueti - red.).Sapratu, ka pludmalē var sasniegt vairāk, jo diez vai Latvijas valstsvienība pie tagadējās Volejbola federācijas attieksmes pret sieviešu komandām tik drīz varēs pretendēt uz starptautiskiem panākumiem. Mana pirmā partnere bija Inga Pūliņa (Ikauniece), bet pirmais nopietnais turnīrs - 1999. gadā Grieķijā, kur U-23 vecuma grupā izcīnījām pirmo vietu, lai gan pašas bijām jaunākas. Tagad spēlēju kopā ar Inesi Jursoni no FK «Rīga». Iemesls loģisks un saprotams - Ingai svarīgāka bija ģimene. Arī Inese ir divu bērnu māmiņa, taču mērķis - izcīnīt tiesības piedalīties 2008.gada Pekinas olimpiskajās spēlēs - bija pietiekami vilinošs, lai viņa piekristu,» teic I.Minusa.Bet - vai līdzdalība Pekinā ir reāla?«Domāju, ka jā. Pašreiz krājam reitinga punktus Pasaules kausa posmos. Uz olimpiādi brauks 24 dueti. Pašreiz ar nelielām svārstībām pasaulē turamies starp 30. un 33.vietu, bet jāņem vērā, ka katru valsti drīkstēs pārstāvēt ne vairāk par diviem pāriem, tāpēc olimpiskajā ieskaitē esam divdesmit ceturtās (ne visi daudzie spēcīgie brazīliešu dueti tiks uz Pekinu.)Vai starp «bīču» un «klasiku» ir liela atšķirība?«Ne velti tie skaitās divi atšķirīgi sporta veidi. Protams, abos ir bumba un tīkls, bet emocijas katrā ir dažādas. Labākie pasaules pludmales volejbolisti nemaz zālē «uz grīdas» nespēlē. Ņemot vērā Latvijas ziemeļnieciskos dabas apstākļus, klasisko volejbolu ziemā uzspēlēju galvenokārt sava prieka pēc, lai nezaudētu sportisko formu. Bez tam pēc rakstura esmu komandas cilvēks, un man vienkārši patīk būt kopā ar citām meitenēm. Tāpēc liels paldies Jelgavas rajona Sporta centra direktoram Vladislavam Beitānam, kas 2000.gadu sākumā uzaicināja uz «Jelgava/LU». Komandā valda laba atmosfēra, un ir tiešām prieks tajā spēlēt. Lai gan ar Inesi esam labas draudzenes, garajā pludmales sezonas laikā, kad visos pārbraucienos un sacensībās gandrīz nepārtraukti esam kopā, brīžiem varam viena otrai gluži neviļus tīri psiholoģiskā ziņā «piegriezties». Daudzie ceļojumi arī bija galvenais iemesls, kāpēc «bīču» pameta manas iepriekšējās partneres. It kā jau pasauli apceļot ir jauki, bet, ja sezonas laikā mājās esi tik reti... Raksta turpinājumu lasiet sestdienas, 13.oktobra, «Zemgales Ziņās».