Medaļa ar vēsturisku vērtību
Sešpadsmitgadīgais jelgavnieks Kalvis Kalniņš pasaules karatē čempionāta WKF versijā, pirmoreiz startējot kadetu konkurencē, izcīnījis sudraba medaļu.
Pasaules kadetu un junioru čempionāta godalgai, ko no Stambulas pārveda Kalvis, viņa sportisko trofeju kolekcijā būs īpaša vērtība vairāku iemeslu dēļ. Vispirms, protams, tādēļ, ka, pirmo gadu pārkāpjot līdzšinējo bērnu un jauniešu sacensību slieksni, izdevies pierādīt savu meistarību jaunā pakāpē. Bet otrām kārtām - sportistam, izrādās, nebūs vairs otras iespējas šādu panākumu atkārtot ne kadetu, ne junioru līmenī, jo Pasaules karatē federācija (WKF) lēmusi, ka no 2009.gada šajās grupās stāsies spēkā vecuma cenza izmaiņas.«Pasaules kadetu un junioru čempionāts notiek reizi divos gados, un nākamajā jau būs spēkā jaunais lēmums, proti, kadeti skaitīsies 14 - 16 gadu vecuma jaunieši, bet juniori - no 16 līdz 17 gadiem. Kalvim tad būs jau 18,» skaidro treneris Andris Vasiļjevs. Šādas izmaiņas veiktas, lai dotu lielāku stimulu jaunāka vecuma sportistiem, kādu karatē esot 65 procenti. Tā nu jelgavniekam tiek «atņemts» viens pasaules čempionāts un divi Eiropas čempionāti junioru grupā, bet neko darīt.«Gatavošos Eiropas kadetu čempionātam nākamā gada februārī,» tikko pārradies no Stambulas, apņēmīgi teic sportists.Pirmie pasaules kadetu mači neapšaubāmi prasīja citu psiholoģisko un emocionālo spriedzi.«Pretinieki daudz spēcīgāki un no nezināmām valstīm,» Kalvis neslēpj, ka pirms katra starta bijis krietns stresiņš. Tomēr, kad iziets uz paklāja, tad prātā vairs esot tikai cīņa par punktiem.Čempionāts pulcēja ap 1200 sportistu no 83 valstīm. Katrai no tām vienā svarā atļauts pieteikt tikai vienu pārstāvi, tātad Stambulā bija labākie no labākajiem. Kalvis startēja svara kategorijā līdz 55 kilogramiem. Pirmajā cīņā pārliecinoši ar 9:1 pieveica pretinieku no Tunisijas, nākamajā ar 8:0 - vienaudzi no Meksikas. Ceturtdaļfinālā pretī stājās mājinieks, Turcijas izlases sportists, līdz ar lielu pulku atbalstītāju. Tomēr 2:0 Kalvja labā, un viņš iekļuvis pusfinālā. Tad vēl 4:0 pret karatistu no Bulgārijas, un kļuva skaidrs, ka fināla pāri simbolizēs Latvijas un Irānas karogi.«Irāna ir karatē lielvalsts. Tur ar šo sporta veidu nodarbojas ap divi miljoni cilvēku, nacionālajā čempionātā katrā svarā ir ap 250 konkurentu. Arī pasaules čempionāta medaļnieku skaita ziņā irāņi ir līderi,» A.Vasiļjevs akcentē, ka šāds pretinieks neapšaubāmi tiek respektēts gan no pretinieka, gan, ko tur slēpt, arī no tiesnešu puses. «Viens no metieniem, kas man izdevās, noteikti bija trīs punktu vērts,» spriež Kalvis. «Cīņa, lai arī beidzās ar 2:0 pretinieka labā, katrā ziņā bija līdzīga, un Kalvis izdarīja visu, ko varēja izdarīt,» savu audzēkni uzslavē treneris, ar smaidu piebilstot, ka tiesneši «vienkārši nebija gatavi Latvijas pārstāvja uzvarai kā sensācijai».
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”