Jāņa baznīcas torni nozāģēs
«Līdz gada beigām Svētās Jāņa baznīcas sašķiebtajam zvanu tornim jābūt iztaisnotam un apjumtam,» tā sola remonta un celtniecības firma «Riveta», kas veic torņa remontu.
Noslēdzot līgumu ar Sv.Vienības draudzi un septembrī sākot darbu, celtnieki bija plānojuši ar uzdevumu tikt galā līdz oktobra beigām, taču darba gaitā atklājās, ka zvanu tornis ir bojāts vairāk nekā tika konstatēts priekšizpētē.«Bijām rēķinājušies, ka būs jānomaina ap 15 procentiem no torņa koka būvkonstrukcijām, taču, atsedzot jumta skārdu, kļuva skaidrs, ka iznāks tieši otrādi - tikai ap 15 procentus no vecajām konstrukcijām var atstāt savā vietā, pārējais viss ir satrunējis un jāmaina,» saka remontdarbu vadītājs Miks Vētra.Pieņemts lēmums trīsdesmit metru augstumā no zemes nozāģēt torņa smaili ar visu krustu, kas ar autoceltni tiks nocelta zemē, atjaunota un atlikta atpakaļ. Darbu apjoms celtniekiem ir palielinājies divas reizes, līdz ar to pasūtītājiem darbi izmaksās apmēram par 35 procentiem vairāk - 54 tūkstošus latu.«Rivetas» celtnieku brigādes vīri, kas iepriekš remontējuši daudzas Latvijas baznīcas, atzīst - tik šķību torni kā Jāņa baznīcai viņi citviet nav redzējuši. Smailes galā nobīde no vertikālās ass ir par 37 centimetriem, tādēļ lielākā vētrā tornis varēja nogāzties. Par strādāšanu ar rūpnieciskā alpīnisma metodēm «Rivetas» darbinieki nesūdzas - Rēzeknē elevators esot krāsots divas reizes lielākā augstumā.Tuvumā apskatot torņa koka smaili, zem krusta var manīt šķembu radītos caurumus, jo Otrā pasaules kara laikā tornim trāpījis kāds šāviņš. Draudzes grāmatvede Grietiņa Klubure atceras, ka savulaik stāstīts par vācu karavīriem, kas torni apskādējuši, nesaudzīgi noņemot baznīcas zvanu. No vēstures zināms, ka tolaik vācieši zvanus pārkausēja ieročos un citās karam nepieciešamās lietās. Ceturtdien Sv.Jāņa baznīcas torni apskatīt bija uzaicināti arī pašvaldības pārstāvji. Kāpjot pa stalažām līdz torņa koka smailei, pilsētas galva Andris Rāviņš un izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks tūlītēju pašvaldības atbalstu dievnama remontam nesolīja, taču, kā atzina G. Klubure, vietvaras interese par remonta gaitu vieš optimismu.Draudzes priekšniece Gunta Mileiko cer, ka līdzekļus remontam izdosies savākt 1.novembrī Jelgavas muzejā paredzētajā labdarības koncertā «Liela ir mūsu dzīve». To var apmeklēt ikviens, brīvprātīgi izvēloties - ziedot naudu baznīcai vai nē. Labdari var izmantot arī ziedojumu kontu LV17UNLA0050010905382.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”