Gribētos darbu kā hobiju

2007. gada 26. oktobris 17:11

840

«Gribētos darbu, kas sagādātu tādu pašu prieku kā hobiji,» saka mana sarunbiedre, kad esam krustu šķērsu izskatījušās videoierakstus, fotoattēlus un izrunājušās par daudzām interesantām ārpusdarba lietām. Teikums pirmajā brīdī izklausās mazliet nenopietns, taču - kāpēc gan ne? Kāpēc cilvēks nevar meklēt un atrast to īsto, pareizo, saviem dotumiem, spējām un raksturam atbilstošo?

Daces Balakas profesionālos sasniegumus patlaban apliecina divi oficiāli «papīri» - par apgūtām grāmatvedes un masieres zināšanām. Kaut kādi dokumenti atrastos arī vienā no augstskolām, taču, visticamāk, - kā iesniegti, tā tiks no turienes izņemti. Vairāku gadu darba pieredze iekrāta «Lāču maizes» uzņēmumā, mazliet pastrādāts kādā citā firmā. Jā, vienubrīd pat trijatā ar domubiedrēm nodibināta sava floristu «sia». Domu par darbu, kur varētu būt pati sev saimniece, Dace joprojām nav atmetusi, bet pašlaik viņa bezdarbnieces statusā mācās piedāvātajos angļu valodas kursos. Un mēs runājam par vaļaspriekiem.Koris«Kas tev patīk tajā korī?» prašņāju, zinot, ka viņa pāris reižu nedēļā apņēmīgi dodas uz jauktā kolektīva «Dziesma» mēģinājumiem Olainē.Dace izbrīnīti pasmaida: «Korī, protams, cilvēki iet tāpēc, ka viņiem patīk dziedāt.»Trīs gadus skolojusi balsi pie Guntas Paškovskas «Skalos», viņa Olainē nokļuvusi gandrīz vai nejauši.«Kad aizgāju pieteikties «Dziesmā», tur darbojās vairāki dziedātāji no Mūzikas koledžas, un reizi nedēļā mēģinājumi notika Jelgavā. Vēlāk sastāvs mainījās, un kolektīvs pilnībā pārcēlās uz Olaini. Tā es tur nonācu un esmu joprojām.»Dziedāt - jā, bet kā ar dziesmu svētku repertuāru? Diskusijas par tā vajadzīgo vai pārlieko sarežģītību jau iznākušas arī ārpusē, klausītāju telpā. «Varbūt kādam korim ar balsu problēmām repertuārs varētu būt par grūtu. Mūsējie tā nedomā. Ir taču kopmēģinājumi virsdiriģentu vadībā. Un koncertā daudz lielāks gandarījums, kad tieši to sarežģīto esi labi nodziedājis.»Dace piebilst, ka koris, protams, ir arī savstarpēji pazīstamu cilvēku, domubiedru grupa, ar kuru patīkami būt kopā svētkos, doties kādā izbraukumā. «Brauciens līdz ar iespēju koncertēt ir interesantāks nekā vienkārši ekskursija.»

Laivošana«Un ceļojums, līdzi ņemot katamarānu, acīmredzot interesantāks par kājāmiešanu ar mugursomu?» mēģinu uztaustīt Daces vaļasprieku izvēles «funktieri».«Viss sākās tepat, Latvijas upēs. Mēs, tāda jaunu cilvēku grupa, bijām mazliet aizrāvušies ar tūrismu. Divreiz gadā braucām ar riteņiem, divas reizes ar laivām. Iemēģinājām Abavu, Gauju, Ventu. Un vienreiz izdomājām - kāpēc ne Amatu? Bija agrs aprīlis. Straume pienesa mūs pie klints. Apgāzāmies, un es paliku zem laivas. Kaut kā krastā tikām, bet līdz siltumam astoņi kilometri bija jānoiet salā pa mežu. Laikam toreiz tā spīts izauga. Un, kad Olaines pašdarbnieku ballē iznāca saruna ar turienes ūdenstūristu kluba vadītāju Borisu, teicu - gribu izbraukt Amatu!»Nu ir izbraukta ne vien Amata, Dīvaja un citas pašmāju upes, bet arī Čeremuša Karpatos, Tumča Karēlijā un Džungārijas Koksu Kazahstānā, dažus desmitus kilometru no Ķīnas robežas.«Tā ir Dace, viņa ir braukusi tur un tur un tur,» tā savā starpā tiekot iepazīstināti ūdenstūristi. Vietu un upju nosaukumi liecina par attiecīgi pārvarētu grūtību pakāpi, ļaujot noprast, kas sastaptais ir par «putnu», par ko ar viņu var runāt, cik paļauties un, kas zina, varbūt kādā braucienā arī aicināt līdzi.

Raksta turpinājumu lasiet sestdienas, 27.oktobra, «Zemgales Ziņās».

ZZ.lv ARHĪVS

Gribētos darbu kā hobiju

Kategorijas